Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:907008
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Referātā stāstīts par Latvijas mežiem. Par to izveidošanos, izmaiņām, par to apsaimniekošanas vēsturi. Nedaudz par mežu tipiem, augiem tajos.
Atsevišķi būs apskatīts valstij piederošo mežu stāvoklis, resursi, atjaunošana un darbība. Atsevišķi tiks pastāstīts par trim mednieku namiņiem Latvijas valsts mežos.
Pavisam nedaudz tiks pastāstīts par mežu muzeju.
Par mūsdienu augāja attīstības sākumu uzskata brīdi pēc pēdējā apledojuma atkāpšanās, kad no ledus brīvajā teritorijā parādījās pirmie augi. Turpmāk līdz pat mūsdienām veģetācijas sugu sastāvs un izplatība Latvijā ir būtiski mainījusies. Izmaiņas izraisījušas klimata pārmaiņas, kā arī cilvēku darbība un līdumu zemkopības attīstība.
Informāciju par augu sugu izmaiņām zinātnieki iegūst, analizējot sporu un putekšņu sastāvu kūdras slānī, kā arī arheoloģiskajos izrakumos atrodot dažādu laiku darbarīkus.
Pirms 18 000 gadiem, kad Latviju klāja ledājs un mūžīgā sasaluma robeža sniedzās līdz pat Alpu kalniem, lielāko Centrāleiropas daļu klāja tundra. Ledāja malai atkāpjoties uz ziemeļiem, atkāpās arī tundras veģetācija: ķērpji, zaļās sūnas, pundurbērzs un citi tundrai raksturīgi augi. Klimatam kļūstot siltākam, aptuveni pirms 10 000 gadiem tundras veģetāciju Latvijā nomainīja mežs, kurā dominēja bērzs. Laika gaitā teritorijā izplatījās priedes. Klimatam kļūstot siltākam un mitrākam, pirms 6000 gadiem Latvijā samazinājās priežu mežu izplatība, bet strauji palielinājās ozolu, liepu un skābaržu mežu platības. Platlapju kokiem nepiemērotā augsnē auga egļu meži. Klimatam kļūstot vēsākam un sausākam, ozolu, liepu un skābaržu meži izzuda. Strauji pieauga egļu mežu platības. Aptuveni pirms 4000 gadiem iedzīvotāji sāka nodarboties ar zemkopību un lopkopību, lielākās platības aizņēma lauksaimniecības zemes. Zinātnieku pētījumi liecina, ka neolīta apmetņu tuvumā tīrumu un ganību ierīkošanai pirmām kārtām izmantoja platlapju mežus. Tas strauji samazināja ozolu, liepu un skābaržu mežu platības. Savukārt pamestie līdumi aizauga ar bērziem un priedēm.
Pēc ledāja atkāpšanās Latvijā vairākkārt mainījās klimats, kas ietekmēja arī augāju.
Sākot ar neolīta laikmetu, augu segu ietekmēja cilvēki. No pirmatnējiem, galvenokārt platlapju mežiem, kas kādreiz klāja lielāko daļu tagadējās Latvijas teritorijas, saglabājušās tikai nelielas, stipri izmainītas mežu daļas.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties