Kā izveidojās Ziemeļlatvijas armija?
Janvāra vidū uz Igauniju Latvijas Pagaidu valdības uzdevumā devās kapteinis J.Zemitāns, un noslēdza ar Igaunijas armijas virspavēlnieku Laidoneru vienošanos par latviešu rotu organizēšanu Igaunijā un tās karaspēka kontrolētajā Ziemeļvidzemes teritorijā. 26.-28. janvārī Tallinā, Pērnavā un Tartu tika mobilizēti 657 latvieši, bet kad Igaunijas armija 1. februārī ieņēma Valku, mobilizācija turpinājās Vidzemē - 18. februārī tika izdota pavēle par 1. Valmieras kājnieku pulka izveidošanu. Kopumā Igaunijā un Ziemeļvidzemē līdz februāra beigām rekrutēja 2168 vīriešus iesaucamajā vecumā.Ar Igaunijas armijas virspavēlnieka pavēli 31. martā izveidoja "Ziemeļlatvijas brigādi". Kurzemes apriņķos līdz 3, martam marta beigām tika iesaukti 947, bet līdz mēneša beigām - 1324 rekrūši. Pēc skaitiskā sastāva palielināšanas landesvēra "Latviešu atsevišķo bataljonu" pārdēvēja par "Latviešu atsevišķo brigādi", bet vēlāk par "Latvijas armijas dienvidu grupu" jeb "Dienvidlatvijas brigādi".Līdz ar to 1919. gada pavasarī Latvijas bruņotos spēkus veidoja (neskaitot speciālās daļas, rezerves bataljonus, komandantūras)
Landesvērs (vācbaltiešu zemessardze)
Ziemeļlatvijas brigāde (komandieris apakšpulkvedis J.Zemitāns, štāba priekšnieks pulkvedis V.Ozols)
Dienvidlatvijas brigāde (komandieris apakšpulkvedis J.Balodis)…
