Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:901384
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Iekšpolitika    4
  Ārpolitika    8
  Sabiedrība    10
  Saimniecība    12
  Nobeigums    13
  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Šis ir mans patstāvīgais darbs vēsturē par Anglijas valsts attīstību Jaunajos laikos.
Jaunajos laikos pasaulē bija ļoti daudz valstis, kas bija izveidojušās jau agrāk vai arī izveidojās tieši tad. Un pastāvēja arī vēlāk. Šīs valstis bija ļoti dažādas, katra ar saviem likumiem, prasībām, uzskatiem un vēl daudzām citām lietām. Katra šī valsts izcēlās ar kaut ko savu, kas tai katrai pievērsa lielu uzmanību.
Es šo darbu izvēlējos veidot, jo agrāk biju daudz ko interesantu dzirdējusi, redzējusi un lasījusi par šo valsti. Tā man pievērsa lielu uzmanību ar savu attīstību un lielajām pārmaiņām, kas notikušas ilgajā laika periodā.
Šajā darbā četrās nodaļās aprakstīts par Anglijas tā laika iekšpolitiku, ārpolitiku, sabiedrību un saimniecību, tādējādi atspoguļojot valsts attīstību piecos gadsimtos – Jaunajos laikos.

Iekšpolitika

15. gadsimta beigās Anglija ar Tjūdoru dinastijas nākšanu tronī tika apturēti ieilgušie iekšējie kari. Sākās karaļa varas nostiprināšanās laiks.
Pirmais Tjūdoru dinastijas valdnieks bija Henrijs VII. Viņš izveidoja augstāko karaļa tiesu – „Zvaigžņu palātu”. Tā rūpīgi raudzījās, lai aristokrāti neveidotu personīgās karadraudzes un bargi sodīja katru, kuru turēja aizdomās par sazvērestību pret karali. Savukārt jaunās muižniecības un pilsētnieku vidū karalis ieguva atbalstu ar savu gudro saimniecisko politiku.
Nākamais svarīgais solis absolūtisma virzienā bija viņa dēla – Henrija VIII īstenotā reforma. Kad pāvests asi aizskāra Henrija personiskās intereses, aizliegdams viņam šķirt laulību ar Spānijas princesi, karalis nostājās pret pāvestu. 1534. gadā parlaments pasludināja Anglijas baznīcas neatkarību no Romas. Karalis kļuva par valsts baznīcas galvu. Klosteru īpašumi tika nodoti karaļa rīcībā. Visiem pavalstniekiem bija obligāti jāievēro jaunizveidotās anglikāņu baznīcas kārtība. Par nepakļaušanos draudēja pat nāve.
Henrijs VIII papildināja valsts kasi ne tikai ar katoļu baznīcas bagātībām. Karalis aizstāvēja valsts tirdzniecības un rūpniecības intereses. Anglija kļuva arvien neatkarīgāka no ārzemju tirgotāju labvēlības. Henrija VIII īstenotā nodokļu un muitas politika stiprināja valsti.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties