Vijolnieks Gidons Krēmera ir pasaules mēroga zvaigzne pie mākslas debesīm 20. gadsimta beigās.
Mēdz teikt, ka tāda lieluma zvaigznēm neesot māju. „Es esmu visur un nekur,” nākas atbildēt uz jautājumu „kur jūs dzīvojat?”. Jau divpadsmit gadu (nosacīti) starptautisko konkursu laureāts Gidons Krēmera dzīvo Parīzē, pirms tam bija Šveices gadi ( arī tikpat nosacīti). Māte Marianna Krēmera ir atgriezusies savā dzimtenē un dzīvo Minhenē. Vasarās mākslinieks pulcina domubiedrus un draugus Lokenhauzā, kur ik gadu rīko kameransambļu festivālu „Kremerata”. Tur visi spēlē kopā, un pār nelielo Austrijas ciematiņu nolīst zvaigžņu lietus. Bet dzimis viņš Rīgā, pabeidzis mūsu pašu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un pirms trīsdesmit gadiem no Rīgas aizbraucis, lai mācītos Maskavā.
Un tomēr šis, pats sev nepiederošais, mūziķis, kurš gadiem uz priekšu zina savu menedžeru izkārtoto dienas režīmu - lidosta, viesnīca, mēģinājums, koncerts ..., sēžas pie galda un raksta atmiņas par Latviju, Rīgu, jo šī vieta viņam nozīmē daudz vairāk nekā punktu kartē, kur viņš nācis pasaulē. Arī šai zemai viņš nozīmē daudz vairāk nekā viens „pasaulē aizlaists” dēls.
Gidona Krēmera ģimenes biogrāfija skar Latvijas valsts vēsturiskajai apziņai nozīmīgus pagrieziena punktus – arī sāpīgus, pat globālus jautājumus par nacionālajām attiecībām tādā tradicionāli multikulturālā vidē, kāda vēsturiski ir veidojusies Rīgā.
Meža kapos starp ievērojamu cilvēku piemiņas vietām atradīsim Zviedrijā dzimušā, Vācijā skolotā. Latvijā patvērumu guvušā profesora Kārļa Briknera kapavietu.…
