Ēriha Marijas Remarka grāmatas "Rietumu frontē bez pārmaiņām" analīze

5. Grāmata man patika, jo tā parāda karu un atklāj kara notikumus tā, kādi tie ir bijuši, bez „uzlabojumiem”. Katram varonim piemīt stiprās un vājās īpašības. Notikumi netiek izskaistināti un varoņiem piemīt bailes, un vēlmes, jūtas, kādas ir jebkuram cilvēkam. Uzskatu, ka grāmata ir ļoti „godīga” un labi atklāj tā laika atmosfēru, kura bija Vācijā, parādot kara briesmas un dzīvi ar zaldāta acīm. Domāju, ka šī grāmata ir viens no labākajiem veidiem, kā cilvēks var iejusties tā laika atmosfērā un saprast karavīru motivāciju, iejūtoties to situācijā un iztēlojoties sevi frontē. Manuprāt, grāmatai ir arī saskaņotas beigas ar kopējo grāmatas noskaņu. Tās ir godīgas un loģiskas. Grāmata ir laba pamācība, ko cilvēks iegūst un zaudē karā.
Uzskatu, ka grāmatas vienīgais mīnuss ir tas, ka Pauls un viņa klasesbiedri ir par vienu vai diviem gadiem vecāki nekā jaunienākušie zaldāti, bet pēc to uzvedības un rīcības rodas sajūta, ka viņi ir 20 gadus vecāki, kas ir mazliet nerealistiski. Arī tas fakts, ka viņiem ir kopīgas intereses, līdzīga uzvedība un domas ar Katčinski, kuram ir aptuveni 40 gadi.
…