Latviešu valodas dialekti un izloksnes

Latviešu valodā visur nerunā vienādi. Latviešu valodā ir trīs pamata dialekti – Vidus dialekts, Augšzemnieku dialekts un Lībiskais dialekts, katrā dialektā ir izloksnes, kurās arī cilvēki runā dažādi. Latvijā ir vairāk kā 500 dažādu izlokšņu. Laika gaitā izlokšņu atšķirība sāk izzust. Cilvēki arvien vairāk izmanto slengu, dažādus izteicienus, kuri aizgūti no citām valodām arī barbarismus. Tādā veidā „piemēslojot” savu dzimto valodu. Izloksnes radušās īpašu ģeogrāfisku, ekonomisku vai politisku apstākļu nošķirtās ļaužu kopās. Latviešu izlokšņu izveidē mazāka nozīme bijusi dabas apstākļiem, taču bieži vien arī pie mums lieli meži, purvi, upes un ezeri šķir izlokšņu runātājus citu no cita. Lielākā nozīme latviešu izlokšņu izveidē bijusi ekonomiskiem un politiskiem apstākļiem. Pamatos valoda līdzīga ir visās izloksnēs, tomēr ilgstošs regulāru sakaru trūkums dzimtbūšanu laikā ar pārējiem novadiem sekmēja atšķirību rašanos. Valoda pārveidojās, bet ne visur vienādi. Radās atšķirība leksikā, gramatiskās formās, konstrukcijās, bet visvairāk fonētikā. Latviešu izlokšņu pētīšanas vēsture sākās līdz ar latviešu dialektoloģijas kā valodniecības nozares attīstības sākumu 19. gs. otrajā pusē, kad sāka veidoties latviešu nacionālā pašapziņa, nacionālā kultūra un arī nacionālā zinātne.