Prāts un jūtas Rūdolfa Blaumaņa novelē "Salna pavasarī"

Es nenosodu Lienes rīcību, jo viņa negribēja visu mūžu dzīvot kā līdz šim. Daudzi cilvēki piekristu šādam piedāvājumam, pat nedomājot, jo tādas iespējas otru reizi var arī nebūt. Tomēr es, Lienes vietā, Mālniekam paskaidrotu, ka man nepieciešama vēl viena diena pārdomām un parunātu par to ar Andri. Vienas stundas laikā šādu lēmumu nav viegli pieņemt, jo arī mīlestība var būt tikai viena vienīgā. Bet kā jau teicu tajos laikos bija pavisam savādāka domāšana un Mālnieks jau teica: „...Skaidri es tev to lietu lieku priekšā. Dzīvosim kā tēvs ar meitu, kā bērns ar tēvu. Kādas ilgas apdomāšanās te vajaga? Nāc dod roku un saki „Jā”!”. Viņai nebija dota iespēja apdomāties vai viņa tam piekrīt vai nē. Šoreiz sirdij netika iespēja izdarīt izvēli, jo prāts bija pārāks par sirdi. Liene atsakās no mīlestības mantiskās labklājības dēļ, atstājot aiz sevis salauztas sirdis. Es ieteiktu būt apdomīgākiem savās izvēlēs un dzīves gaitās. Vajag līdzsvarot savu jūtu vēlmes un prāta teiktajā vajag ieklausīties. Sirdij un prātam nevar pavēlēt.…