Darbaspēka migrācija saistās ar vairākiem ieguvumiem un zaudējumiem, kas var būt atšķirīgi no emigrācijas valstu vai imigrācijas valstu viedokļa. Kā pozitīvo no emigrācijas valstu viedokļa var minēt: migrējošā darbaspēka naudas pārvedumu uz savām dzimtajām valstīm, kas var sastādīt ievērojamu nacionālā kopprodukta daļu un veicināt ražošanas attīstību, ja tos izmanto kā investīcijas; cilvēka kapitāla ieguvumus, proti, daudzi migranti ir ieinteresēti uzsākt savu uzņēmējdarbību dzimtenē, tādejādi dodot ieguldījumu nacionālās ekonomikas izaugsmē; bezdarba līmeņa samazināšanos. Savukārt kā negatīvo no emigrācijas valstu viedokļa var minēt: „smadzeņu noplūdi” jeb augsti kvalificētu speciālistu zaudēšanu; zaudējumus valsts budžetā, kas varētu ienākt, ja šie cilvēki būtu nodarbināti savā valstī, jo cilvēki, kuri strādā ārzemēs, nodokļus maksā uzņēmējvalstī; valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās; „sociālais efekts”, kas nozīmē to, ka atgriežoties migranti ienes sociālajā vidē tās valsts, kurā strādājuši stereotipus, tradīcijas, paražas un kultūru.
No imigrācijas valstu viedokļa kā pozitīvo varētu minēt to, ka tiek piepildītas brīvās darba vietas un iegūti darbinieki ar jaunām darba iemaņām; tiek nodrošināta valsts ekonomiskā attīstība, iebraucēji maksā nodokļus valstij; ieplūstošā darbaspēka rezultātā pieaug konkurence darba tirgū, kas veicina inovatīvo attīstību. Savukārt kā negatīvais no imigrācijas valstu viedokļa ir: liels ārzemju viesstrādnieku skaits valstī var radīt vietējo iedzīvotāju neapmierinātību, jo tie palielina konkurenci darbaspēka tirgū, kā rezultātā var pazemināties darba algas līmenis; „sociālais efekts”, kas nozīmē to, ka iebraukušie atved līdzi savu kultūru, uzvedības stilu, tradīcijas, kas var ietekmēt vietējo kultūru.12
…
