Ievads
Barikāžu laiks. Dažas nedēļas Latvijas dzīvē… Bet nav bijis cita laika mūsu valsts jaunākajā vēsturē, kad visi tautas slāņi Latvijā būtu tik vienoti. Tajā skaitā – ar varu un ap varu.
Tautas frontes sākumā, neraugoties uz vēl pastāvošā padomju režīma atraugām, vienotībai pāri spīdēja saule, un tad tai bija manifestējošs, priecīgs raksturs. Barikāžu laikā pār šo vienotību savilkās drūmi mākoņi. Vecais režīms kļuva savā nevarībā histērisks un cerēja, ka spēks un asinis varētu atgriezt situāciju vecajās sliedēs. Tbilisi, Viļņa, Rīga… Tautas frontes sākuma kolektīvā vienotība barikāžu laikā guva citādu nopietnību, kļuva par individuālas izšķiršanās lietu. Lai ko arī runātu par barikādēm, tostarp, ka tās bija lieks, inscenēts pasākums, ka no militārās drošības viedokļa tām nebija jēgas – barikāžu laika vienotībā draudu priekšā, lielas ļaužu masas noturībā pret centieniem izprovocēt vardarbīgus konfliktus katrs, kurš vien gribēja, varēja ieraudzīt, ka tautas gars nav miris vai izvirtis, ka tā ar sirdi un dzīvību atsauksies katrai lietai, kuru uzskatīs par sev pietiekami lielu. Varbūt tas bija vienīgais laiks, kad Tautas fronte pastāvēja pēc būtības, nedalīta tribūnos un gavilējošā masā. Kad tā pastāvēja līdzvērtīgā darba noskaņā, kur katrs juta sevi vajadzīgu esam.
Barikāžu hronikas vēsture
Viena no traģiskākajām lappusēm Latvijas tautas un arī Iekšlietu ministrijas (IeM) vēsturē ierakstīta 1991. gada janvārī - barikāžu laikā. Vēstures putekļi no atmiņām par šīm dienām tiek nopūsti ik gadu, skumjās pieminot bojāgājušos un ar sajūsmu atceroties Latvijas tautas varonību, kas vienoti cēlās aizstāvēt savas valsts tikko dzimušo brīvību.
990. gada septembris -1991. gada marts
Visas valsts teritorijā notiek 26 sprādzieni, bet tikai piecos gadījumos atklājās to saistība ar kriminālām aprindām. Pārējos sprādzienus īsteno personas, kas nepakļāvās tā laika Latvijas Republikas jurisdikcijai – OMON kaujinieki, PSRS VDK specvienības un padomju armijas speciālisti. Sākotnēji tika spridzināti vai apgānīti latviešu leģionāru pieminekļi - Bauskas rajona Codes pagastā Butku kapos tika uzspridzināts 2. pasaules karā kritušo leģionāru piemineklis, Tukuma rajonā - Džūkstes ciema memoriālais ansamblis, piemineklis Tukuma rajona Jaunpils ciema Saulīšu kalnā un citur. Vēlāk ar mērķi destabilizēt sabiedriski politisko situāciju Latvijā provokatori spridzina politiskus objektus Rīgā:
1990. gada 12. decembrī plkst. 3.10 nogranda sprādziens pie toreizējā Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) sabiedriski politiskā centra ēkas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 5.
…
