Ļ.Vigotskis "Domāšana un runa"

Interesanti ir tas, ka tos vārdus, ko mēs aizmirstam savā dzimtā valodā, mēs varam automātiski atcerēties, kā tie skanēja svešvalodā. Mācoties svešvalodas mēs arī labāk spējam lietot savu dzimto valodu.
Zinātniskie jēdzieni neiziet attīstības procesu šo vārdu tiešajā nozīmē, bet tie tiek uztverti un pieņemti jau gatavā veidā, kas izpaužas kā saprašanas, apgūšanas un apjēgšanas procesa rezultāts. Tos bērns saņem gatavā veidā no pieaugušo domāšanas sfēras.
Zinātniskie jēdzieni neattīstās gluži tāpat kā sadzīviskie jēdzieni, jo to attīstība nevirzās pa sadzīvisko jēdzienu attīstības ceļu. Zinātnisko jēdzienu attīstības process galvenajās un būtiskākajās līnijās tikai atkārto sadzīvisko jēdzienu attīstības gaitu.
Skolas vecumā sakarā ar mācību procesu bērniem 11-12 gadu vecumā nespontānie jēdzieni pilnībā izspiež spontānos un šajā vecumā attīstība ir pilnīgi pabeigta.
Bērna nespontānajiem jēdzieniem nav nekā kopīga ar paša bērna domas attīstības procesu, bet no otras puses, risinot jebkuru pedagoģiska rakstura jautājumu, izpaužas centieni spontāno jēdzienu likumu pārvirzīt uz mācību procesu skolā. Tas mācību vielas ietvaros notiek tad, ja skolotāja vienu uzdevums skolēniem iedod ar spontāniem jēdzieniem, kuru skolēni paši spēj izrisināt, bet, ja uzdevumā būs sastopami zinātniskie jēdzieni, tad bērns to nespēs izrisināt, jo nebūs vēl sasniedzis tādu garīgā brieduma pakāpi, lai to saprastu, un uzdevumu klasē izrisinās ar skolotājas palīdzību.
Zinātnisko jēdzienu attīstība balstās uz spontāno jēdzienu zināmu brieduma līmeni. Spontānie jēdzieni zinātnisko jēdzienu veidošanas procesā tomēr nav nesvarīgi.
…