Pievēršoties ja tā varētu teikt apzinīgā vecuma darba pieredzei, tad tā arī ir pietiekoši bagāta. Sākšu ar negatīvo pieredzi un minēšu vienu konkrētu gadījumu no manas darba dzīves, kas joprojām, un šķiet arī paliks kā sāpīgas atmiņas. Strādāju uzņēmuma, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību, kā arī jaunu auto tirdzniecību un servisa pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums nebija liels salīdzinot ar Rīgā strādājošajiem līdzīgiem uzņēmumiem, jo strādājām mazpilsētā, tomēr ieņēmām nozīmīgu vietu auto rezerves daļu tirgū Kurzemē. Iesākumā ieņēmu pārdevēja amatu, bet tā kā man vienmēr ir gribējies sasniegt ko vairāk nekā konkrētajā brīdi, ātri vien ieņēmu veikala vadītāja amatu. Uzņēmumā nostrādāju vairāk kā piecus gadus, ieguldot milzīgu darbu, tēlaini izsakoties uzņēmums darbojas precīzi un nevainojami kā labs pulkstenis. Domāju, ka tieši tāpēc uzņēmuma direktors, kas attiecīgi bija arī šī uzņēmuma īpašnieks, izlēma pamēģināt savus spēkus strādājot bankā. Bankas prasību dēļ atbrīvojās direktora amats, kuru pēc sarunām ar viņu (uzņēmuma īpašnieku), nedomājot biju gatavs ieņemt es, jo tas būtu augstākais karjeras solis šajā konkrētajā uzņēmuma.…
