2.uzdevums
1. Salīdzināt romiešu tiesību avotos iekļautās personas un ģimenes tiesības ar Latvijas Civillikuma personas un ģimenes tiesībām.
Mūsu dienās persona un cilvēks ir sinonīmi.Senājā Romā tā nebija.Pēc romiešu tiesībām persona bija juridisks jēdziens,ar ko saprata brīvu cilvēku,bet ne vergu.(vergs tika uzskatīts par lietu).Un tikai personai piederēja plašas tiesības,tai skaitā ari nodibināt ģimeni.
Romiešu ģimeni var iedalīt;
1.Agnātiskā jeb patriarhālā ģimene. „cum manu”
Pastāvēja līdz II perioda beigām. Šādā ģimenē visi bija pakļauti tēva varai. Tēvs ģimenē bija pilntiesīgais, visi pārējie atradās viņa pakļautībā. Tikai tēvs varēja slēgt līgumus, tiesā prasīt un atbildēt. Tikai tēvam piederēja tiesībspēja un rīcībspēja. Tēva vara izbeidzās ar viņa nāvi. Tēva mantu sadalīja ģimenes vīrieši un veidoja jaunas patriarhālās ģimenes. Patriarhālā ģimene bija cilvēku savienība, kas dzīvoja kopā. Ikviens varēja atnākt un lūgt viņu pieņemt šajā ģimenē, lēmums bija atkarīgs tikai no tēva lēmuma. Arī dēlu sievas bija pakļautas patriarham, nevis saviem tēviem vai vīriem.
Cilvēks savas dzīves laikā varēja vairākkārt ģimenes mainīt., ik reizes saraujot saites ar savu iepriekšējo ģimeni, līdz ar to mainījās radniecīgās saites.
Šāda veida ģimene mūsdienās nepastāv.
2.Kognātiskā jeb asinsradininieku ģimene. „sine manu”
Ģimenes pamatā ir vīrietis, sieviete un viņu pēcnācēji. Vīrietis un sieviete savā starpā nav radinieki, katram ir savs radinieku loks. Radinieki rodas piedzimstot un veido pakāpes, kas nosaka radniecības tuvumu. Vairākas pakāpes veido taisno līniju, bet ir arī sāņu līnijas. Augšupējie- virs laulātajiem- vecāki, vecvecāki. Lejupējie- zem laulātajiem- bērni, mazbērni. Asinsradinieku ģimenē veidojas arī svainības attiecības, jo gan vīram, gan sievai ir savi asinsradinieki. Attiecības ar otra laulātā radiniekiem sauc par svainību. Svainieši- laulātā radinieki. Mantošanas tiesības svainībā nepastāvēja. Šāds ģimenes modelis pastāv arī mūsdienās.
…
