1.Kas pēc I.Pavlova raksturo sangviniķa nervu sistēmu?
20.gs sākumā priekšstats par temperamentu tika iekļauts zinātniskajā psiholoģijā. Īpaši liela nozīme bija Ivana Pavlova pētījumiem par augstākās nervu darbības tipiem. 20.gs. 20. gados Pavlovs pierādīja, ka pastāv četri klasiskie temperamentu tipi. Pavlova pamatojumu atzīst lielākā daļa pētnieku; lai gan ir bijuši arī mēģinājumi radīt cita veida temperamenta teorijas, reizēm to dēvējot par raksturu.
Mūsdienu psiholoģijā vairāk izplatīta ir tieši I.Pavlova temperamenta klasifikācija: sangvinisks, melanholisks, holērisks, flegmātisks temperamenta tips. No šiem četriem tipiem uz jūtu temperamentu attiecas sangvinisks un viņa pretstats – melanholisks.
Sangviniķis – pēc I.Pavlova tas ir stiprais, līdzsvarotais tips, kam uzbudināšanas procesi ir līdzsvarā ar bremzēšanas procesiem. Parasti par sangviniķi sauc emocionāli izturīgus cilvēkus, kam gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas noris ar situācijai atbilstošu intensitāti.
Sangvinisks darbības temperaments raksturo visai jautra rakstura cilvēku. Viņš raksturojas ar optimistu, kas ir pilns cerību, humoru, jokupēteri. Viņš ātri ”aizdegas”, bet tikpat ātri „ atdziest”, pazaudē interesi par to, kas nesen viņu ļoti satrauca un pievilka pie sevis. Sangviniķis daudz sola, bet ne vienmēr izpilda savus solījumus. Viņš viegli un ar baudu stājas kontaktos ar nepazīstamiem cilvēkiem, ir labs sarunu biedrs. Viņu atšķir labestība, gatavība atnākt palīdzēt. Sasprindzināts garīgais un fiziskais darbs viņu ātri nogurdina.…
