Jānis Staņislavs Roze (arī Rozītis, Rosee; dzimis 1823. g. Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā; miris 1897. g. Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu gleznotājiem. Roze pārsvarā gleznojis portretus; tiem raksturīga vienkārša kompozīcija un ļoti precīzas detaļas. Strādādams akadēmiskā reālisma rutīnā, viņš licis pamatus mūsu kultūras un sabiedrisko darbinieku ģīmetņu galerijai, kas vien jau ir atzīstams nopelns
Par mākslinieku: Viņa mākslinieciskās izglītības ceļš bija saraustīts. Lai gan puisēnam Palsmanes skolā bija labas sekmes, viņam labāk patika zīmēt nekā gatavoties skolas kunga darbiem. Jau šajā laikā viņš pratis zīmēt ģīmetnes no dabas. Nevēlēdamies apgūt tēva izraudzīto skolotāja amatu, jauneklis bēga uz Rīgu, kur strādāja gan pie kariešu lakotāja, gan kādā daiļkrāsotāja darbnīcā. Kad šis darbs izput, dodas atpakaļ uz laukiem. Izlīgst ar tēvu, sacīdams, ka mācīsies muižkunga amatu. Taču arī no šī nodoma nekas prātīgs neiznāk. Atkal nonācis Rīgā, Roze mācās pie kāda daiļkrāsotāja un sāk darināt arī portretus. Ieguvis mācīta zeļļa tiesības, strādājis Palsmanes muižā, kur ieguva muižnieces fon Kālenas labvēlību. Viņa un daži citi labvēļi atbalsta Rozi, lai viņš izglītotos par mākslinieku. 1840-to gadu beigās Roze iestājas Pēterburgas mākslas akadēmijā. …
