Uzņēmējdarbības loģistika, kā atsevišķa uzņēmuma vadības sastāvdaļa ir izveidojusies salīdzinoši nesen. Daudz vēlāk kā, piem., finansu vadība, mārketings un ražošanas vadība, lai gan vairākas loģistikas pamatidejas cilvēce pazina un centās izmantot jau sen. Loģistika patreiz ir aktuāls uzņēmumu vadīšanas virziens, un pēdējos gadu desmitos zinātniskajā literatūrā par vadīšanas, stratēģiskās plānošanas un tirgvedības jautājumiem tiek veltīta arvien lielāka vērība.
Vārds loģistika nāk no grieķu valodas:
logos - prāts, saprāts;
logismos - [ap]rēķins, pārdomāšana, plāns;
logistika – praktiskā reizināšanas māksla;
logistikos – tāds, kas aprēķina, loģiski domā;
logizomai – aprēķināt, pārdomāt;
logo – domāt.
Pētot loģistikas vēsturisko attīstību, redzams ka šī termina traktējums saistīts ar militāro jomu. Senatnē par loģistiem uzskatīja praktiskas dabas aprēķinu un slēdzienu lietpratējus. Vēlāk šo jēdzienu sāka izmantot, lai raksturotu prasmi un iemaņas militāru vienību un vezumnieku pārvietošanā.
19.gs. sākumā ievērību izpelnījās franču militārās speciālista A. Žominē loģistikā izstrādātais darbs, kurš uzskatīja, ka ir militāro spēku praktiskā vadīšana, kas ietver plašu jautājumu loku: armijas apgādi, karaspēka dislokāciju, armijas transporta apkalpošanu, darbības plānošanu u.c.( V. Praude, J. Beļčikovs, 2003)
Ievērojamu progresu šī zinātne sasniedza 19.gs. 60.–70.gados Japānā, kura iekaroja vadošās pozīcijas sarežģītu pārvaldes un uzņēmējdarbības sistēmu izstrādē un realizācijā. Vēl viens ietekmējošs moments 70-to gadu sākumā bija naftas piegādes krīzes izraisītās grūtības. Šajā laikā bija raksturīga loģistikas funkciju pārvietošana uz sagādes jomu. No tā laika loģistiku būtībā veidoja materiālu vadība. Loģistisko aktivitāšu koncentrācijas funkciju sfērās noveda pie atsevišķām loģistikas daļām, kuras iezīmēja vienas no otras stipri atdalītas atbildības sfēras - sagādes, ražošanas, realizācijas loģistikas. …
