KOPSAVILKUMS
Rakstot bakalaura darbu un tās gaitā izdarītos secinājumus, radās priekšlikumi, kas vērsti uz izvarošanas un dzimumnoziegumu normu pilnveidošanu.
Pētījuma aizstāvēšanai autors izvirza šādas tēzes:
1) Pamatojoties uz to tiesu praksi, kad tiesa par Krimināllikuma 159.panta pirmajā daļā noteiktu noziedzīgo nodarījumu ir ņēmusi vērā izlīgumu starp cietušo un apsūdzēto personu, kaut arī Krimināllikuma 58.pants to neatļauj, stingri definēt likumdošanā šo faktu, kā atsevišķu pantu, ka Krimināllikuma 159. un 160.panta miera izlīgums nepastāv.
2) Krimināllikumā par 159. panta trešajā daļā un 160.panta trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem piespriež gan mūža ielodzījumu, kā arī, ja izvarošana vai vardarbīgs dzimumakts ir kvalificējams kā sevišķi smags noziegums, tad izņēmuma kārtā būtu piemērojams nāvessods;
3) Krimināllikuma 159.pantā un 160.pantā nepieciešams iekļaut normu, kas noteiktu sodu par dzimumnoziegumiem, kas veikti pret personas gribu, izsakot draudus, šantažējot vai panākot ar viltu;
4) Ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi, kad vardarbība ir notikusi skolās, sociālos aprūpes centros ar personām, kuru rīcībspēja ir ierobežota, būtu nepieciešams uzskatīt tās par Krimināllikuma 160.panta kavlificējošām pazīmēm un uzskatīt kā sevišķi smagu noziegumu;
5) Krimināllikumā ietvert normu, kas nosaka sodu par vardarbīgu dzimumaktu, ja tas izdarīts laulībā vai kopdzīvē;
6) Krimināllikumā ietvert normu, kas nosaka sodu par vardarbīgu dzimumtieksmju apmierināšanu ieslodzījumu vietās;
7) Krimināllikumā būtu jāieslēdz kvalificējošā pazīme – cietušās personas rīcība, kura novedusi pie noziedzīgā nodarījuma pret viņu, veikšanu;
Veicot darba analīzi, autors secina, ka mūsu Krimināllikumam ar ārvalstu krimināllikumiem ir gan kopējas iezīmes, gan arī diezgan atšķirīgas. Atsevišķu ārvalstu krimināllikumos noziedzīgo nodarījumu pret dzimumbrīvību un dzimumneaizskaramību ir noteikti daudz plašāk un konkrētāk.
Atsevišķu ārvalstu kriminālajā regulējumā sastopamas precīzi noteiktas un definētas kvalificējošās pazīmes, kuras, darba autores prāt, būtu ieviešamas Latvijas tiesiskajā regulējumā par dzimumnoziegumiem.
Līdz ar to noziegumu pret personas dzimumneaizskaramību un dzimumbrīvību kvalifikācija tiktu maksimāli atvieglota – likuma normas jau paredzētu devišķi precīzas kvalifikācijas pazīmes.
Tādēļ problēmu, kuras saistītas ar dzimunoziegumu kvalificēšanu, loks būtu samazināts. Tas savukārt stipri uzlabotu Latvijas valsts tiesībsargājošo orgānu darbību, kā arī, iespējams, būtiski varētu samazināt šāda veida noziedzīgo nodarījumu vispār, jo šobrīd noziedzīga nodarījuma veicējs, it īpaši recedīvists, vairāk vai mazāk zin krimināltiesiskajā regulējumā noteikto, taču neattiecina to uz savu noziedzīgo rīcību.
…
