1.Kas un kādā veidā rada starptautiskās tiesības?
Starptautiskās tiesības veido paši šo tiesību subjekti. Starptautisko tiesību normas rodas, valstīm savstarpēji vienojoties, to gribas saskaņošanas rezultātā. Neeksistē starptautiskais parlaments, kas izstrādātu šo tiesību normas. Starptautisko tiesību subjekti ir ieinteresēti ievērot starptautisko tiesību normas, jo viņi paši tos ir radījušas.
Viena no īpatnībām – st. ties. subjekti paši rada st. ties. normas, kas regulē viņu pašu uzvedību → notiek gribas noskaidrošana → rodas jaunas st. ties. normas → pasludina saistošas pašas priekš sevis.
St.ties. subjekti st.ties. normas ievēro brīvprātīgi, bet paredzētas arī sankcijas – piespiešana. Ir politiskās un ekonomiskās sankcijas (militārās – nē!). Visi st. strīdi jārisina miera līdzekļiem.
Pasaules valstīs ir dažādi politiskie režīmi, bet tas nevar ietekmēt st.ties. – ja ir neatkarīga un demokrātiska – tad valsts ir st.ties. subjekts.
Ja st.ties. tiek pārkāptas, var iejaukties – st. sabiedrībai ir tādas tiesības.
2.Kas ir universālās un kas reģionālās starptautiskās tiesības?
Tas ir iedalījums pēc st. tiesību normu ģeogrāfiskās darbības rakstura. Universālās t. regulē attiecības starp visām valstīm, piem., ANO Statūti. Reģionālās - ttiecas uz noteiktām valstu grupām, piem., Asylum case, vai Eiropas Savienība, EDSO.
1) Vispārējas normas (universālas)- regulē attiecības starp visiem vai vairuma subjektiem. Gandrīz nav neviena līguma, kas regulētu attiecības starp visiem subjektiem. Taču ir normas (parasti konvencijas), kas ir saistoši vairuma valstīm. Piemēram, ANO statūti ir saistoši visiem dalībvalstīm, kā arī statūti satur normas, kas ir saistoši arī pārējiem valstīm, kas nav to dalībvalstis. Tas pats attiecas uz 1969.gada Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām un 1963. gada Vīnes konvencija par konsulārajām attiecībām, Cilvēktiesību pakti.
2) Partikulārās normas (reģionālas)- regulē divu vai nedaudzu subjektu attiecības. …
