Valodas un runas attīstība pirmsskolā

Visas bērna intelektuālās spējas attīstās ciešā saskarē ar dzimtās valodas apguvi, jau pirmsskolas vecumā. No pedagoga darba, ievērojamā mērā, būs atkarīgs tas, vai bērni apgūs, tās savas tautas garīgās bagātības, kuras nodod, paaudze paaudzei, ar valodas palīdzību, vai viņi, nokļūs līdz cilvēces estētiskajiem un ētiskajiem ideāliem.
Intelektuālās audzināšanas procesā, galvenais, kas attīstās uztvere, domāšana, atmiņa un zinātkāre. Svarīgi ir, ne tikai, mācēt noverot, saskatīt, iepazīt, bet apgūt arī vis vienkāršākās prāta darbības, māku analizēt, salīdzināt un vispārināt to, kas ir uztverts un iepazīts (Kalniņa, Skrube, 1983, 116 ).
Svarīgākais līdzeklis bērna runas attīstībā un bagātināšanā, ir pedagoga valodas paraugs, nepārtrauktā saskarsmē ar bērniem. Pedagogam, vienmēr, jāatceras, vadot rotaļnodarbības, lasot, dziedot, vis ir jādara lēnām, izteiksmīgi, saprotamā valodā, jābūt pareizai un precīzai dikcijai. Ja bērns runā kļūdaini, pedagogam jācenšas labot šīs dzirdētās kļūdas, jārada apstākļi runas kļūdu novēršanai un labošanai. Labojot, šīs te bērna pieļautās kļūdas pedagogs var uzzināt par bērna domāšanu, izpratni, prasmēm, iemaņām un tas arī palīdz bērniem pilnveidoties un attīstīties. Valodas attīstīšanās procesā robeža starp intelektuālo un estētisko audzināšanu nav strikti novelkama.
Ir svarīgi gan tas, kā bērns runā, dzied, atstāsta, kādā valodā viņš to dara un kāda ir viņa attieksme pret runāto, tas vai bērns spēj saskatīt skaisto, ne tikai apkārtnē un darbībās, kuras grib raksturot ar vārdiem, bet arī vārdos, ar kuriem raksturo.

…