Līzings kā finansu instruments un uzņēmējdarbības veids ir relatīvi jauns. Tas izveidojās 1952.gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, kaut gan līzingam līdzīgas operā-cijas ir zināmas no seniem laikiem. Principu, uz kura pamatojas līzings, ir formulējis vēl Aristotelis: “Bagātība ir tiesības lietot īpašumu, nevis piedērības tiesības.”
45 gadu laikā līzings kā ekonomiskais fenomens kļuva ļoti izplatīts. Jau 50.gadu beigās amerikāņu līzinga kompānijas ienāca uz starptautisku tirgu. Līzings sākas izman-tot arī Eiropā. Un 60.gadu vidū lielakā daļa angļu finansu kompāniju sāka nodarboties ar līzinga operācijām. Pakapēniski viņām pivienojās arī bankas. Līzings izplatījās arī citās Eiropas valstīs.
Līzings aptvēra visu pasauli un kļuva par vienu no svarīgākajām finansēšanas metodēm. Šodien pasaulē eksistē vairāk nekā 3000 līzinga kompāniju ar kopējo operā-ciju apjomu vairāk nekā 300 miljd. ASV dolāru.
Kā rezultātā tika nodibinātas organizācijas, kuras apvienoja līzinga kompānijas, lai aizstāvētu to intereses. Eiropā par tādu organizāciju kļuva līzinga federācija Leaseuro-pe. 1996.gadā tā apvienoja divdesmit piecu valstu 1200 asociāciju un sabiedrību. Latvi-jas Nacionālā līzinga devēju asociācija (LNLDA), kas tika nodibināta 1994.gadā, ir federācijas Leaseurope korespondentlocekle. Arī eksistē Pasaules Līzinga padome, kura apvieno līzinga organizācijas no ASV, Eiropas, Āfrikas, Ķīnas, Japānas, Austrālijas un Jaunzēlandes.
Strauji līzinga attīstības iemesli ir acīmredzami. Pateicoties iespējām, ko dod līzings, tas ir izdevīgs visiem, kas piedalās līzinga operācijās.…
