Kristiāne F. "Mēs, Zoo stacijas bērni"

``Ar mani jau tā nenotiks...Pamēģināšu pāris reizes un tad atmetīšu, man tikai vajag nomierināties``. Apmēram tā 90% gadījumu sākas atkarība no narkotikām. Sākumā mēs tikai pamēģinām un varam viegli atmest. Pēc tam mēs jau palietojam kādu laiku heroīnu, jo kāda tur atkarība, ja vēl fiziski esi pilnīgi brīvs cilvēks. Arī Kristiāne sāka tikai, remdējoties no savas proletāriešu rajona dzīves, līdz nokļuva jau no sen seniem laikiem pasaulei pazīstamajā prostitūcijas un perversu izvirtību, narkotiku un ubagu Ēdenē – Zoo stacijā.
Kristiānes vecāki no dziļiem Dienvidvācijas laukiem pārcēlās uz pilsētu, lai uzsāktu jaunu dzīvi, lai attīstītu savu biznesu. Taču nekas no jaunā biznesa un skaistajiem sapņiem nesanāca. Lielo dzīvokli nācās nomainīt pret mazu dzīvoklīti jaunuzceltajā proletāriešu rajonā, kur arī sākas Kristiānes skarbā dzīve. Dzīve nomācošajā proletāriešu rajonā bija daudz citādāka un nepatīkamāka kā laukos. Šejienes bērniem bija pavisam citādāka domāšana un spēles. Rūpnīcu strādnieku bērni savās spēlēs mēģināja viens otru pakļaut un pazemot, tas kompensēja viņu ``sūdīgo``(neesmu rupjš, pati grāmatas autore lieto šo vārdu) ģimenes situāciju. Proletāriešu bērnu spēles vienmēr bija aizliegtas, vienmēr uzvarēja stiprākais.
…