Agrāk mazās hidroelektrostacijas šķita kā daļa no sapņa par lauku attīstību, jauniem, nelieliem uzņēmumiem, iespēja iegūt videi nekaitīgu elektroenerģiju. Taču nupat vārds “mazais HES” daudziem asociējas tikai ar naudas raušanu, dabas postīšanu un zivju iznīciņāšanu. Vides organizācijas nepārtraukti cenšas pievērst valsts institūciju uzmanību dažādiem ar HES darbību saistītiem pārkāpumiem.
Pirmās mazās HES uzbūvēja jau 1993. gadā, taču īsts celtniecības bums sākās pēc enerģētikas likuma pieņemšanas 1998. gadā. Ar šo likumu tika atkārtoti noteikts, ka elektroenerģiju no mazajiem HES iepirks par dubulto tarifu.
Viss jau bija labi izplānots, taču netika sakārtoti pārējie likumi. Tas tika izdarīts krietni vēlāk, kad HES jau bija uzcelti pēc dabas aizstāvju viedokļa, daudzās nepiemērotās vietās, pilnīgi vai dēļēji iznīcinot daudzus vērtīgus biotopus un nodarot kaitējumus zivju resursiem. Ja likumi būtu pieņemti jau pirms HES būvniecības sākuma, kā arī izstrādāti to kontroles mehānismi, tad droši vien būtu novērsta krietna daļa vides postījumu.
Par HES ekspluatācijas kontroli atbild ļoti daudzas institūcijas – Valsts būvinspekcija, Zivsaimniecības pārvalde, Valsts energoinspekcija, Lauku atbalsta dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanasdienests, Vides valsts inspekcija un reģionālās vides pārvaldes, kā arī Ekonomikas ministrija.