Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:843246
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.09.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Kultūras vispārīga definēšana    4
  Etnogrāfiskais konteksts    7
  Antropoloģiski arheoloģiskais konteksts    8
  Terminoloģiski lingvistiskais konteksts    9
  Socioloģiskais konteksts    9
  Semiotiskais konteksts    10
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Kultūras vispārīga definēšana

Kultūra (lat.cultura – kopšana, apstrādāšana; audzināšana, attīstīšana, gidināšana).Gadu desmitiem kultūras teorētiķi un vēsturnieki, arī filozofi no jauna atgriežas pie jautājuma –kas ir kultūra? Sniegtas daudzas vairāk vai mazāk atšķirīgas atbildes, kurās atspoguļojas dažādu periodu cilvēku pašizpausmju un vērtību pamatorientācija. 1891-1919 bija izstrādāti 7 kultūras definējumi. 1920 –1950 to skaits pieauga līdz 157. (2; 231)
Gadu gaitā kultūras jēdziens nodarbinājis dažādu pārliecību sociālo zinātnieku prātus. Vienā no visbiežāk piesauktajiem darbiem Krēbers un Klukhons (Kroeber, A., and Kluckhohn, C., 1952) atklāja, kā viņi pētījuši literatūru un atraduši 164 atšķirīgas kultūras definīcijas, turklāt nevienu no tām tā arī nepieņēma vispārējai lietošanai ne pirms viņu ziņojuma, ne pēc tam. Tomēr viņi uzskatīja, ka kultūras būtiskākā sastāvdaļa ir tradicionālās idejas un, jo īpaši, ar tām saistītās vērtības. Vēl viņi rakstīja, ka kultūras sistēmas var uzskatīt gan par darbības rezultātu, gan par turpmākās darbības noteicošo faktoru. (7)
Franču kultorologs A. Mols 60. gadu beigās saskaitījis 250 dažādu kultūras definējumu un interpretāciju. Pirmo reizi vārds “kultūra” tika lietots Romas oratora un filozofa Marka Trullija Cicerona grāmatā “Tuskulānas disputi”(45 p.m.ē.): “filozofija ir prāta kultūra”. 17.gs angļu filozofs F. Bēkons: “Dvēseles kultūra – dvēseles georgika ( t.i. zemkopība). “Klasiskās vācu filozofijas pamatlicējs I. Kants: “kultūra – saprātīgu būtņu krietnības izveide uz morāles un brīvības pamata”. 18. gs vācu humānists J. G. Herders: “Mēs varam cilvēka izcelšanos nosaukt par kultūru,t.i...”augsnes sagatavošanu”, bet varam arī to nosaukt par pasaules izzināšanu”. Viens no ietekmīgākajiem 19.gs domātājiem G. V. F. Hēgelis:”Kultūra – gara objektivizācija.” (2; 231)
Latviešu konversācijas vārdnīcā kultūra definēta kā: “viss, kas sasniegts cilvēku pūlēm, lai uzlabotu dzīvi, izkoptu un izteiktu sevi kādos objektīvos veidojumos.” Angļu sociologs E. Gidenss uzskata, ka kultūra satur vērtības, ko ir radījušas cilvēku grupas un normas, ko cilvēki ievēro savas dzīves laikā, kā arī materiālās vērtības, ko rada cilvēki. (1;7)

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties