Es piedzimu laikā

Katram, kas pirmo reizi redzējis dienas gaismu, tiek dota iespēja – iespēja dzīvot. Visam ir savs laiks: katram priekšmetam, būtnei un parādībai. Tā savu ceļu uzsāk tikko iedarbināts pulksteņa mehānisms, savu likteni izdzīvo no kūniņas izšķīlies tauriņš, savelkoties mākoņiem – sākas negaiss. Arī katram cilvēkam ir atvēlēts savs laiks un neviena spēkos nav to ietekmēt vai mainīt. Es esmu dzimis 1994. gada 15.februārī, laikā, kad Latvijas Valsts tikko bija atbrīvojusies no Padomju Krievijas okupācijas važām, laikā, kad tautā valdīja patriotisma, brīvības un pašapziņas noteikšanās idejas, laikā, kad strauji sāka attīstīties modernās tehnoloģijas. Varētu šķist, ka labāks laiks bērna nākšanai pasaulē nav iedomājams. Tomēr būdams jaunās paaudzes pārstāvis, es uzskatu, ka brīdis, kurā mēs dzīvojam nemaz nav tik rozēm kaisīts.