Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:837743
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 32 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas   
1.1.  Latvijas Republika   
1.1.1.  Valsts budžeta finansējums   
1.1.2.  Eiropas Savienības struktūrfondi   
1.1.3.  Studiju kredīti un cita veida palīdzība studentiem   
1.1.4.  Studējošo stipendijas   
1.2.  Lielbritānija   
1.2.1.  HEFCE   
1.2.2.  Studiju kredīti un cita veida palīdzība studentiem   
1.3.  Igaunija   
1.3.1.  Valsts budžeta finansējums   
1.3.2.  Studiju kredīti un cita veida palīdzība studentiem   
1.4.1.  Finansēšanas avotu analīze   
1.4.2.  Studiju kredīti un cita veida palīdzība studentiem   
Augstākas izglītības finansēšanas sistēmu analīze un salīdzinājums   
2.1.  Augstākas izglītības finansēšanas sistēmas analīze Latvijā   
2.2.  Augstākas izglītības finansēšanas sistēmas analīze Lielbritānijā   
2.3.  Augstākas izglītības finansēšanas sistēmas analīze Igaunijā   
2.4.  Augstākas izglītības finansēšanas sistēmas analīze ASV   
2.5.  Latvijas un Lielbritānijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmu salīdzinājums   
2.6.  Latvijas un Igaunijas augstākas izglītības finansēšanas sistēmu salīdzinājums   
2.7.  Latvijas un ASV augstākās izglītības finansēšanas sistēmu salīdzinājums   
  Secinājumi un priekšlikumi   
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi
1. Lai gan lielāko daļu no kopējā augstākās izglītības finansējuma Latvijā joprojām sastāda valsts budžeta līdzekļi, tomēr studējošo un viņu ģimeņu ieguldījums augstākās izglītības finansēšanā Latvijā ir diezgan nozīmīgs finansēšanas avots.
2. Latvijas augstākās izglītības popularitāte 2009. gadā sāka pazemināties, kad augstākās izglītības finansēšanas sistēma netika nodrošināta ar viegli pieejamiem studiju kredītiem un pārējo finansiālo atbalstu.
3. Šobrīd Latvijā Eiropas piešķiramie struktūrfondi pamatā ir galvenā iespēja, kā augstskolas var piesaistīt finansējumu tieši attīstībai – programmu un studiju apstākļu uzlabošanai.
4. Igaunijā un Latvijā publiskais finansējums AI iestādēm tiek piešķirts saskaņā ar līgumu, kas paredz noteiktu absolventu skaitu, bet Lielbritānijā publiskais finansējums ir atkarīgs no studiju gadu pabeigušo studentu skaita un pētniecības kvalitātes, tādējādi Latvijā un Igaunijā prioritāte ir kvantitāte, bet Lielbritānijā – kvalitāte.
5. Pārāk liels augstskolu skaits Latvijā norāda uz augstākas izglītības sistēmas nepilnveidoto struktūru un neļauj efektīvi izmantot valsts budžeta līdzekļus.
6. Latvijā studentu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir viens no lielākiem pasaulē, taču valsts ieguldījums AI ir zemāks nekā Igaunijā un vidēji ES.
7. Augstākas izglītības likumiskais pamats Latvijā ir novecojis.
8. ASV federālās grantu programmas ir svarīgākais augstākās izglītības finansēšanas avots, kuram valdība novirza lielāku daļu no augstākai izglītības sistēmai paredzētajiem līdzekļiem.
9. ASV augstākās izglītības iestādēm ir daudzveidīgi finansēšanas avoti, kas ļauj samazināt atkarību no valsts dotētajiem līdzekļiem un palielināt kopējos ieņēmumus, sekmējot izglītības kvalitātes paaugstināšanu un mācību procesa uzlabošanu.
10. ASV ir izstrādāta labi pārdomāta atbalsta politika, kas ļauj pašreizējiem un potenciāliem studentiem veiksmīgi segt daļu no savām studiju izmaksām, izmantojot caur dažādām programmām saņemtos līdzekļus.
11. ASV kopējais studentu skaits nemitīgi palielinājās laikā periodā no 2007. līdz 2009. gadam, kas liecināja par ASV augstākās izglītības iestāžu popularitātes pieaugumu un studiju finansēšanas iespēju paplašināšanu.
12. Anglijā pastāv diezgan sarežģīta augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kur valsts budžeta līdzekļi tiek sadalīti starp vairākiem atsevišķiem departamentiem, kompānijām un fondiem, vadoties no šo institūciju darbības mērķiem un uzdevumiem.
13. Higher Education Funding Council for England ir lielākais augstākās izglītības iestāžu finansējuma avots Anglijā, kas sadala līdzekļus starp augstākās izglītības iestādēm, vadoties no to popularitātes, studentu un pasniedzēju skaita, remonta vajadzībām, tehniskās attīstības nepieciešamības, inventāra iegādes vajadzībām, statusa un prestiža, kā arī izvērtējot studiju programmu kvalitāti un studentu pētniecisko darbu rezultātus.
14. Anglijas augstākās izglītības popularitāte arvien pieaug, ko pierāda kopējā studējošo skaita pastāvīgs pieaugums, kas tiek nodrošināts gan ar viegli pieejamiem studiju kredītiem un pārējo finansiālo atbalstu, gan arī vienkārši ar izglītības atpazīstamību.
15. Anglijā ir ļoti labi pārdomāta visdažādāko studiju kredītu, apbalvojumu un stipendiju izsniegšanas sistēma un kārtība, kas ir izstrādāta, ņemot vērā daudzus kritērijus, un ļauj ikvienam apgūt diezgan dārgas studiju programmas, jo kredītu atmaksas process ir diezgan liberāls.
16. Sakarā ar pasaules finanšu-ekonomisko krīzi , augstākās izglītības izdevumi Igaunijā samazinājās un plānotas augstākas izglītības reformas tika apstādinātas līdz 2011. gadam, taču finansējums no valsts budžeta līdzekļiem samazinājās nebūtiski un tas neietekmēja izglītības sistēmu kopumā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties