Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:837378
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.05.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  K.Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma iemesli   
2.  K. Ulmaņa apvērsuma juridiskais raksturojums   
2.1.  Rīkojumi, noteikumi un likumi, kas ļāva izpildīt valsts apvērsumu   
2.2.  Pilsoņu tiesību ierobežojumi   
3.  K.Ulmaņa apvērsuma iespējamās juridiskās sekas   
  Kopsavilkums   
Darba fragmentsAizvērt

Autore norāda, ka tā kā gan kara ministrs, gan iekšlietu ministrs bija K.Ulmaņa ieceltas personas un personas, kas palīdzēja sarīkot valsts apvērsumu, tad pašsaprotami ir tas, ka K.Ulmanim tobrīd nedraudēja nekādi sodi.
Vēstures doktors Ilgvars Butulis norādījis, ka: „Runās un rakstos autoritārais režīms tēloja sevi spēcīgu, totalitāru, nepielūdzamu un visuvarenu. Tomēr reālajā Latvijas īstenībā savas ambīcijas tas varēja īstenot tikai ierobežotā apjomā, paliekot mērenības un saprāta robežās. Autoritārais režīms centās veidot modernu, dinamisku un nacionālu Latvijas valsti. Tas deva Latvijai gan pozitīvu, gan negatīvu vēsturisko pieredzi” . Līdz ar to varam secināt, ka K.Ulmanis ir darbojies mērenības un saprāta robežās, apzinoties, ka ja pārkāps šīs robežas viņam nāksies atbildēt par saviem darbiem un turklāt viņš tiktu gāzts no sava Vadoņa troņa.

Kopsavilkums
1. K.Ulmanim vara valstī netika piešķirta konstitucionālā ceļā, tāpēc viņš bija gatavs rīkoties radikālākām metodēm – organizēt valstī DUMPI, kā rezultātā tika mainīta valsts iekārta (tika ieviests autoritārais režīms);
2. Apvērsums notika bez asins izliešanas – mierīgi un klusi;
3. K.Ulmanis ierobežoja pilsoniskās (konstitucionālās) tiesības – vēlēšanu tiesības, biedrošanās tiesības, preses un runas brīvību, u.c.
4. Saskaņā ar 1933. gada Sodu likuma K.Ulmanim draudēja sekojoši sodi:
- par dumpi – 69. pants – spaidu darbi uz mūžu;
- par Saeimas darbības traucēšanu – 76. pants – pārmācības nams;
- par vēlēšanu tiesību atņemšanu –78. pants – pārmācības nams;
- par pastāvošās valsts iekārtas nonievāšanu – 110. pants – cietums;
- Karaspēka un aizsargu izmantošana apvērsumā – ieņemot visas valdības svarīgākās ēkas – 112. pants – spaidu darbi uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.
5. Tā kā personas, kas varēja sodīt K.Ulmani par apvērsuma izdarīšanu, bija viņa paša ieceltas un arī palīdzēja sarīkot valsts apvērsumu, tad pašsaprotami ir tas, ka K.Ulmanim tobrīd nedraudēja nekādi sodi.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties