Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība un literatūra

Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība pārnāca no Vācijas uz Vidzemi 18. gadsimta 30. gados, bet tās sākumi meklējami husītu kustībā 15. gadsimtā. Čehu nacionālais varonis herētiķis Jans Huss (ap 1371-1415) kritizēja katoļu baznīcu, viņam bija jāmirst ugunssārtā. Husa ideju iedzīvinātāji vēsturē ieguva husītu nosaukumu. Husītu idejas, tradīcijas saglabājās tautā. Bohēmijā 15. gadsimta otrā pusē (1467) nodibinājās brāļu draudze. Slavenais čehu peda­gogs J. A. Komenskis (1592-1670) bija tās bīskaps. Kustības at­dzimšanu 18. gadsimta 20. gados Saksijā sekmēja piētisma idejas inteliģences aprindās. Brāļu draudzes atrada patvērumu grāfa N. L. Cincendorfa muižas teritorijā Hernhūtē (no šejienes nosau­kums hernhūtieši). Cincendorfs kļuva par viņu pirmo bīskapu. Šajā draudzē akcentēja kristīgo mīlestību, sirsnīgumu, izlīdzinošo at­tieksmi pret visiem cilvēkiem. Savu mācību hernhūtieši centās po­pularizēt, sūtot sludinātājus uz visām pusēm - Šveici, Holandi, Grenlandi, Baltiju.
Ar 1737. gadu sākās hernhūtiešu mācību izplatīšana latviešu zemnieku vidū. Vidzemē ieradās pieci darbinieki no Vācijas. Viņi mācījās latviešu valodu un sludināja hernhūtiešu idejas zemnie­kiem.…