Secinājumi
Referātā tika noskaidrots, ka, piemēram, eiro dēļ valstu ekonomiskās suverenitātes mazinās, dažviet cenas nepamatoti tiek paaugstinātas un, ja kādā lielvalstī sākas ekonomiskā krīze, tad tiek „parautas” līdzi arī mazākās valstis. Protams, šo krīzi nejutīs uzreiz, bet pēc pāris mēnešiem jau būs redzamas sekas.
Kā arī tika noskaidrots, ka vienota valūta sekmē tūrismu, mazina uzņēmējdarbības riskus, samazina valūtas svārstību risku, padziļina Eiropas integrācijas procesu, stiprina ES konkurētspēju pasaules mērogā un veicina investīciju piesaisti.
Līdzšinējā eiro valstu pieredze rāda, ka vienotā valūta ir viennozīmīgi nākusi par labu dalībvalstu tautsaimniecībām. Protams, eiro nenozīmē automātisku uzplaukumu un bezgalīgu stabilitāti - individuālo valstu ekonomiskajai un finanšu politikai joprojām ir būtiska nozīme. To pierāda, piemēram, norises Grieķijā, Īrijā un dažās citās eirozonas valstīs. Tomēr eiro viennozīmīgi rada daudz labākas izredzes ekonomikas attīstībai un stabilitātei.
Neskatoties uz to, ka pēc šī referāta uzrakstīšanas tagad zinu daudz vairāk par eirozonu, pašu eiro un tā ieviešanu Latvijā, zinu arī daudzos plusus, bet tomēr palieku pie sava viedokļa, ka Latvijā nevajag ieviest eiro. Piekrītu, ka vienota valūta dotu lielu ieguvumu valstij, iedzīvotājiem, dodoties ceļojumā uz kādu no eiro zonas valsti, vairs nebūtu jādomā par valūtas maiņu un zaudēto summu šīs maiņas procesā, bet tā tomēr mazinātu suverenitāti. Ja Latvijā tik daudzus gadus nacionālā valūta ir lats, tad, manuprāt, tam tā ir jāpaliek arī turpmāk.
…
