10. Saistību tiesību rašanās. Vienpusēja atkāpšanās no līguma
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par
labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
ST regulē mantisko attiecību dinamiku. ST pats galvenais ir nevis stāvokļa konstatējums, bet
pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process.
Saistību tiesības atšķirībā no Lietu tiesībām nav absolūtas. Tas nozīmē, ka saistību tiesībās attiecības nodibinās starp konkrētām personām un šīm personām noteiktās tiesības un pienākumi ir abpusēji. Saistību tiesības rodas:
1. no tiesiska darījuma (vienpusēja, divpusēja, daudzpusēja) – divu vai vairāku personu vienošanās par saistību nodibināšanos, grozīšanu vai izbeigšanos;
2. ar kādas personas nelikumīgu rīcību, jeb neatļautu darbību (nodara zaudējumu vai kaitējumu personai)(līguma pārkāpums);
3. ar zināmām attiecībām, kuras pēc likuma rada saistību izcelšanos (līdzīpašnieku, vai arī līdzmantinieku attiecības)(uz likuma pamata).
Atsevišķos gadījumos saistības rodas arī uz tiesas sprieduma pamata. Piemēram, tiesa izlemj jautājumu par līgumstrīdu, ja puses nevar vienoties par atsevišķiem līguma noteikumiem (termiņiem, % likmēm u.t.t.). Saistības viena no raksturīgākajām īpatnībām ir tā, ka jebkura tiesiska saistība darījuma dalībniekiem ir jāpilda. Izpilde saistās ar lietas nodošanu, pakalpojuma vai darba veikšanu un samaksu. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Visvairāk saistības rodas uz līguma pamata.
Vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
…
