Narkomānija kā sociāla problēma

Galvenās hipotēzes

Epizodiskie lietotāji (tie, kas lieto amfetamīnu u.c. sintētiskās narkotikas) kļūs par regulārajiem lietotājiem, un daļa no viņiem pāries uz smagajām narkotikām (piem., heroīnu), t.i., slimnieku ar psihoaktīvo vielu atkarību skaits strauji palielināsies.
Palielinoties narkomānu skaitam, tiks piesaistīti jauni narkotiku lietotāji, jo narkotiku lietošanas uzsākšanā liela nozīme ir draugu/paziņu lokam.
Demogrāfiskā situācija valstī pasliktināsies, jo narkomāniem nav vēlēšanās un līdzekļu dibināt ģimeni un narkotiku lietošana iedragā reproduktīvo veselību
Narkomānijas cēloņi

Bioloģiskie- iedzimtība. Ir pierādīts, ka tieksme pēc narkotikām varētu būt arī iedzimta, jo šāds faktors padara cilvēku bioloģiski uzņēmīgāku pret narkotiku atkarību.
Psiholoģiskie-personības vājums, personības traucējumi, nedrošiba, dusmas, personīgās problēmas ...
Socioloģiskie- zems dzīves līmenis valsī, viegla narkotisko vielu pieejamība, masu mēdiju ietekme, apkārtējo pamudinājums ...

Narkomānijas cēloņi socioloģisko teoriju skatījumā

Funkcionālisma teorija - uzsvars tiek likts uz pretrunām un nesaskaņām sociālajā sistēmā, kas var novest pie narkotiku lietošnas. R.Mērtons savā anomijas teorijā par devianci apgalvo, ka nesaskaņas parādās, kad cilvēki, socializācijas procesa ietekmēti, dzenas pakaļ sociāli atzītiem mērķiem, bet nevienmēr spēj tos sasniegt. Cilvēki piemērojas apstākļiem dažādos veidos.Mērtons runā par atkāpšanos- cilvēki mēģina aizbēgt no realitātes un lai aizmirstos lieto, piemēram, narkotikas.…