Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:817986
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Temperaments – katrai personai piemītošs, savdabīgs un noturīgs psihisko īpašību kopums, kas nosaka psihisko un fizisko procesu un stāvokļu norises intensitāti, ātrumu, tempu un ritmu.

Runājot par temperamentu, tiek veidota tipoloģija. Tipoloģija ir noteiktu pazīmju un īpašību izdalīšana, kas ļauj cilvēkus sadalīt tipos.

Temperaments ir bioloģiski noteikts (iedzimts), kas nozīmē to, ka temperamentu un cilvēka uzvedību relatīvi maz var ietekmēt audzināšana, apkārtējā vide vai kāds notikums cilvēka dzīvē.

Saistībā ar temperamentu, runā arī par raksturu. Temperamentu nosaka cilvēka nervu sistēma - jo tā ir nestabilāka, jo emocionālāks ir cilvēks. Temperaments ir rakstura bioloģiskais pamats, uz temperamenta bāzes veidojas raksturs.


Temperamenta teorijas


Var izdalīt 5 galvenās teorijas:

I. Natūrfilosofiskās teorijas (p. m. ē.) – pamatlicējs bija Talless, kurš cilvēkus dalīja tipos, vadoties pēc četriem dabas elementiem – uguns, ūdens, zemes un gaisa.

II. Humorālās teorijas (~5. gs. p. m. ē.) – aizsācējs bija sengrieķu ārsts Hipokrāts, kurš mēģināja iedalīt cilvēkus, vadoties pēc cilvēka organismā esošajiem četriem šķidrumiem. Tajā laikā pastāvēja uzskats, ka cilvēka organisms sastāv no 4 sulām un lai cilvēks būtu vesels, tām ir jāatrodas līdzsvarā – asinīm, gļotām, melnajai un dzeltenajai žultij.
Romiešu anatoms Galēns, balstoties uz šo teoriju, izvirzīja 13 cilvēku tipus, kurus velāk apvienoja četros. Šo tipu nosaukumi ir saglabājušies līdz pat mūsdienām:


• sangviniskais (lat. v. sanguis – asinis)
• flegmatiskais (grieķu v. phlegma – gļotas)
• holēriskais (grieķu v. chole – žults)
• melanholiskais (grieķu v. melas chole – melnā žults)


III. Somatotipiskās (sauktas arī kā konstitucionālās; Šeldona-Krečmera) teorijas – teorijas kļuva populāras ~19. gs. beigās / 20. gs. sākumā, vienlaikus attīstījās gan Amerikā, gan Eiropā – Vācijā. Divi cilvēki, neatkarīgi viens no otra, vienlaikus attīstīja šo teoriju. Teorijas galvenā doma – cilvēka temperaments ir atkarīgs no viņa ķermeņa kompleksijas.
Vācu ārsts Ernsts Krečmers 1921. g. publicē savu darbu „ķermeņa uzbūve un raksturs”. Viņš izdala 4 ķermeņa uzbūves un temperamenta tipus.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties