IEVADS
Loģika pēta cilvēka prātojumu likumsakarības, kuram pakļauts domāšanas process, kas ir nepieciešams nosacījums, lai pareizi izzinātu īstenību.
Loģikas zināšana dod iespēju lietot šīs likumsakarības apzināti, palīdz analizēt savus un citus prātojumus, novērtēt to loģisko pareizību vai kļūdainību, un līdz ar to atšķirt patiesību no maldiem.
Loģika ir abstrakta zinātne. Tā atšķiras no citām zinātnes nozarēm ar augstāku abstrakcijas pakāpi. Loģika pēta nevis domu konkrēto saturu, bet to struktūru un sakarību, t.i., to kopējo, kas raksturīgs visām domām neatkarīgi no konkrētā satura.
Siloģisms ir pastarpināts slēdziens ar divām premisām; šīs premisas ir vienkārši atributīvi spriedumi, kas satur vienādus jēdzienus: „Visas zivis ir mugurkaulnieki, zuši ir zivis, tātad zuši ir mugurkaulnieki”. Šajā slēdzienā premisās ir vienāds jēdziens, kuru izsaka ar terminu „zivs”. Šo terminu sauc par vidējo terminu un apzīmē ar burtu „M”. Divus pārējos terminus – „mugurkaulnieki” un „zuši” – sauc par galējiem terminiem. Galēji termini ietilpst gan premisās, gan arī gala spriedumā, turpretī vidējais termins ietilpst tikai premisās. Vidējais termins ir saistošais posms starp galējiem terminiem.
Siloģisms ir deduktīvs slēdziens ar divām atributīvām premisām, kurā, pamatojoties uz divu domas objektu attiecībām ar trešo objektu, izdara gala spriedumu par pašu pirmo objektu attiecību savā starpā. Galējo terminu, kurš ir predikāts gala spriedumā („mugurkaulnieki” ), sauc par lielāko terminu un apzīmē ar burtu „P” , bet premisu, kas ietver to, sauc par lielāko premisu („Visas zivis ir mugurkaulnieki”). Galējo terminu, kurš ir subjekts gala spriedumā, sauc par mazāko terminu un apzīmē ar burtu „S”; premisu, kas to ietver, sauc par mazāko premisu („Zuši ir zivis”).
Siloģisma pareizība pamatojas uz loģisko likumu, kuru tradicionāli sauc par siloģisma aksiomu: „Viss, kas tiek apgalvots par visiem klases priekšmetiem, tiek apgalvots par šās klases priekšmetu jebkuru daļu vai atsevišķu tās pārstāvi”. Šā atzinuma tautoloģiskais rakstura ir acīmredzams.
1.SILOĢISMA VISPĀRĒJĀS KĀRTULAS
Jebkura deduktīva slēdziena secinājums ir patiess, ja tiek ievēroti divi priekšnoteikumi: 1) visu premisu saturs ir patiess, respektīvi, tas atbilst īstenībai; 2) nav pārkāptas loģiskās kārtulas. Kategoriska siloģisma vispārējās kārtulas ir prasības, kas jāievēro visās iespējamās premisu kombinācijās. Katra no šīm kārtulām ir nepieciešamais nosacījums pareizam gala spriedumam. Tāpēc, ja kaut viena no siloģisma vispārējām kārtulām tiek pārkāpta, pareizs secinājums ir neiespējams.
Taču pareiza gala sprieduma nepieciešamo un pietiekamo nosacījumu kopu nodrošina tikai visu turpmāk izskatīto siloģisma kārtulu ievērošana.
Astoņas siloģisma vispārējās kārtulas dalāmas divās grupās: 1) terminu kārtulas ( trīs pirmās kārtulas); 2) premisu kārtulas ( piecas pārējās kārtulas).
…
