Uzņēmējdarbības būtība ir nepārtraukta uzņēmuma cīņas par vietu tirgū. Kapitāla palielināšana, peļņas gūšana un uzņēmuma attīstīšana ir cerība uz nākotni. Šīs ir lietas, no kurām sastāv bizness. Bet tas viss nav iedomājams bez teicama vadītāja, kurš spēj aiz sevis vest cilvēkus un realizēt visu iecerēto. Ar jēdzienu „vadīšana” saprotam ne vien vadītāja rezultatīvu darbību, bet svarīga ir katra darbinieka attieksme pret darbu, jo ikviens darbinieks organizē savu darbu, līdz ar to tiek veidots un organizēts kolektīvais darbs, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Vadīšanas procesā svarīgi ir panākt tā efektivitāti. Vadīšana ir arī domāšanas veids. Vadītājam ir jāmāk saskaņot vispārējas patiesības ar situāciju maiņām gan uzņēmuma iekšienē, gan ņemt vērā ārējos faktorus. Bet sekmīgu organizācijas darbību var nodrošināt, ja tajā efektīvi darbojas pietiekams skaits vadītāju – ideju ģeneratoru, analītiķu, organizatoru un praktiķu. Vadīšana ir process, kas apvieno plānošanas, organizēšanas, motivēšanas, vadības, koordinēšanas, lēmumu pieņemšanas, personāla atlases, līgumu slēgšanas un citas funkcijas. Savā ziņā vadītājs arī cenšas apmierināt savu padoto vajadzības. Vadīšanu varēt saukt par pakalpojumu, ko darījumā izrāda viena puse otrai.
Pirms sākam runāt par komandas veidošanu organizācijā, ir jātiek skaidrībā, ar kādu mērķi tiek radīta komanda un ko vadītājs saprot ar vārdu «komanda». Kā skaidro vadības zinātņu profesors Džons Edeirs (Adair, 1997), komanda ir kaut kas vairāk nekā grupa ar kopīgu mērķi. Tā ir grupa, kurā katra dalībnieka ieguldījums papildina cita dalībnieka ieguldījumu. Komandu raksturo strādāšana kopā, savstarpēji sadarbojoties.
Mūsdienu sabiedrība lielākoties balstās uz komandas darbu. Nenoteiktība terminā „komanda” bieži noved pie neattaisnojami plašas šī termina pielietošanas. Diezgan bieži par komandu tiek dēvēta darbinieku grupa, kuras dalībniekus vieno labvēlība un pozitīvas savstarpējās attiecības. Tātad divas draudzīgas nodaļas, kuras pilda dažādas funkcijas, nav komanda. Tāpat nevajadzētu par komandu saukt cilvēku grupu, kuru saista tikai profesionālās intereses vai kuri pilda vienādas funkcijas. Piemēram, kādas nozares asociācija [1].
Komanda ir labi organizēta grupa, kas gan lielos, gan mazos uzņēmumos, kā arī citās darbību sfērās ir nozīmīga darba sastāvdaļa. Ņemot vērā personāla vadības komplekso raksturu un daudzskaitlīgo mērķauditoriju, nevar runāt par visām personāla vadības funkcijām, nepieminot un neaprakstot pašu galveno iekšējā klienta jeb darbinieku sadarbības veidu, proti, komandu un grupu sadarbību. Pieaugot projektu vadības popularitātei organizācijās, komandas darba loma kopīgajā produktivitātes kāpumā tikai palielinās. Arī personāla atlasē, vērtējot tā sauktās mīkstās kompetences, pastiprināti dominē saskarsmes spēju un sadarbības prasmju novērtēšana. Gandrīz visos atlases sludinājumos starp kandidātiem izvirzītajām prasībām tiek minētas spējas sadarboties ar kolēģiem, prasme pieņemt lēmumus komandā un citas uz sadarbību vērstas kompetences sastāvdaļas.
…
