Emīla Dārziņa koru dziesmu stilistika

Kora dziesmas (1892-1910)
Latviešu kora mūzikas izcilās pērles. Emocionāli spilgti un profesionāli grodi nostrādātas 17 partitūras, kurās Dārziņa liriķa talants izpaužas dziļās skumjās, ilgās pēc skaistuma, mīlestības cēluma, nevairoties arī no laikmeta sabiedriskajām noskaņām. Jūtu caurstrāvota skaņu pasaule, kas veido vienu no pašām būtiskākajām latviešu kormūzikas sadaļām.
Komponista rakstības stils ir demokrātisks un viegli uztverams. Galvenais izteiksmes līdzeklis Dārziņa mūzikā ir melodija. Lielākoties vadošā balss uzticēta I soprāniem vai I tenoriem. Atbilstoši dzejas saturam un emocionālai izteiksmei komponists tematisko materiālu veidojis ļoti dažādi. Liriskas, dziedošas, dziļu jūtu piesātinātas melodijas sastopamas dziesmās Sapņu tālumā (romantiskas noskaņas), Mirdzi kā zvaigzne (mīlas lirika), Ciānas bērnu trešajā periodā (smeldze par nepiepildītu laimi), Mēness starus stīgo (poētiska dabas aina). Dažkārt melodijas stāstošais un mierīgais raksturs panākts ar pakāpenisku kustību: Lauztās priedes pirmajā teikumā (atmiņu stāstījums), Mūžam zili (šķietami lirisks dabas ainas vērojums, kurā tomēr izjūtam nemieru, zināmu sasprindzinājumu).…