K.Valdemārs. Latviešu nākotne krievu un vāciešu starpā.(1886)
Aicina latviešus mācīties gan krievu, gan vācu valodu. Nepieciešams izmantot Latvijas atrašanos starp Krieviju un Vāciju un izrietošo – iespēju kļūt par vidutājiem, izglītības, darba iespējas (īpaši Pēterburgā, Krievijā). Mācoties latvieši „nezaudēs savu nākamību”, jo lielākā daļa tautas, kurai tas nav nepieciešams, paliks pie dzimtās valodas.
K.Valdemārs. Tagad un kādreiz. Tagadne un tās cīņas, liberālisms un nacionalitāte.(1871)
Apcerējuma ideja-ja gribi mieru, gatavojies mieram. Vācijas mērķis – vara pār visu Eiropu. Kritiska nostāja pret „Barbarosas troņa atjaunošanu”. Vācu šovinisma dedukcija – vācu val. par oficiālo valodu, vācu kultūra – Dieva dāvana visiem austrumiem, vācu-prūšu iekarojumus pielīdzina Napoleona iekarojumiem. Salīdzina Vācijas panākumus 1866., 1870.g. ar Francijas 1796.-1809.g., kur rodams iemesls vāciešu agresijai – apspiešanā. Vācu šovinisms neatzīst notikumus, faktus, kas runā par labu Francijai, neatzīst neko francisku. Tauta nespēj augt ar karošanu, no citu tautu kontribūcijām, to var tikai ar pašu darbu, centību. Baltijas provincēs netiek publicēti Austrijas, Šveices, Amerikas vācu avīžu viedokļi, jo tie pauž neuzticību 1870.g. notikumiem. Latviešiem jājūtas glaimotiem, jo arī Vācijā (tolaik) politisko vienību vērtē visaugstāk. Nacionālliberāļu nostājā izceļošana ir risinājums neapmierinātajiem ar „Eiropas solīdo kārtību”, lai nodrošinātu politisko mieru. Eiropas nevāci(un ne tikai) raugās neuzticīgi uz Vāciju, tikai Krievija izrāda uzticību, paļaudamās uz savu neuzvaramo spēku. Eiropā valda pārliecība par vācu-franču kara turpināšanos. Vācijā atjaunojusies nacionālliberāļu spēcīgi šovinistiskā mācība. Slavē Krievijā esošo attieksmi pret ne-krievu tautībām, krievu tautas raksturu. Ironiski izteikumi par slavinājumiem Vācijas presē attiecībā pret vācu tautu, pretrunīgām nostājām, kas izriet pēc izdevīguma principa. Piekrīt G. Rašam par „prūšu sērgu”, bet ne tik galēji.
A.Kronvalds. Tautiskie centieni.(1872)
…
