Ātruma īpašību testēšana
Ātruma īpašību testēšanā (pārbaudē) galvenais mērījums ir laiks, kas norāda, cik ātri skrējējs veic 20 vai 30 m distanci gaitā. Zinot distanci un patērēto laiku tās veikšanai, var aprēķināt skrējiena ātrumu. Tas ir absolūtais ātrums. Lai mērāmajā distancē tiktu sasniegts maksimālais ātrums, nepieciešams ieskrējiens vismaz 15 – 25 m garumā. Vieglatlētikā vēl svarīgs ir soļa garums un temps. Izmērot pēc kārtas divus soļus, rezultātus saskaita un izdala ar divi, iegūstot soļa vidējo garumu. Zinot maksimālo skrējiena ātrumu un tad, to dalot ar vidējo soļa garumu, iegūst soļu tempu. Reģistrējot soļu skaitu un zinot uzrādīto rezultātu, var noteikt soļu tempu arī 60 m vai 100 m distancēs. Tas ir vidējais soļu temps, kurš satur vērtīgu informāciju par
skrējēja spējām.
Paātrinājums ir sportista spēja no vietas pēc iespējas ātrāk sasniegt lielāku skrējiena ātrumu. Jo lielāks paātrinājums, jo labāks rezultāts. Pārbauda (testē) ar skrējienu 30 m distancē no zemā starta. Šajā testā var noteikt arī rekcijas laiku, bet lai to izdarītu, nepieciešamas speciālas mērīšanas iekārtas. Šajā testā 50 % noteicošais ir kāju muskuļu spēks, 40 % ātrums un 10 % tehniskais izpildījums.
Kāju muskuļu spēka testēšanai izmanto tāllēkšanu no vietas, lēcienu dziļumā ( no paaugstinājuma ne augstāka par 35 cm ) ar sekojošu lēcienu tālumā, trīssoļlēkšanu no vietas, 10 soļu lēcienus no vietas, lēcienus uz vienas kājas 20 m distancē ( uz katras) uz laiku, lodes mešanu ar abām rokām no apakšas uz priekšu.
…
