Tūrisma nozares vieta rajona plānojumā
“Tūrisms un apkārtējā vide”, “tūrisms un ekonomika”, “tūrisms un resursi”,…šīs kopsakarības ir kā labs rādītājs, ka tūrisms ir cieši saistīts ar citām nozarēm. Galvenais plānošanas uzdevums, pieaugot tūrisma un atpūtas aktivitātēm, ir sabalansēt šo attīstību ar vides aizsardzības, kultūras un sociālās jomas un citu tautsaimniecības sektoru interesēm.
Arī pasaules mērogā tūrisms ir nozare, kas nepārtraukti attīstās, tas sāk aptvert arvien jaunas aktivitātes. Kā labs piemērs tam ir pakāpeniska lauku tūrisma attīstība Latvijā, ekotūrisms un citas jomas.
Nav jau noslēpums, ka tūrisma attīstībai kā labākā bāze ir teritorijas ar izcilām ainaviskām kvalitātēm, vai īpašas aizsardzības statusu. Latvijā tās vēsturiski ir bijušas Baltijas jūras piekraste, nacionālie parki, rezervāti, upju un ezeru piekrastes, vēsturiskas un arheoloģiskas vietas.
Ja no šāda viedokļa pavērtētu Saldu , Ezeri, Vadaksti, Nīgrandi u.c. , kas ir bagātas ar kultūras un dabas objektiem, arī tās varētu kļūt par iespaidīgiem tūristu pievilkšanas punktiem, ja tiktu pienācīgi uzturēts un saglabāts to vēsturiskais mantojums.
No teritorijas plānošanas viedokļa servisa elementi un būves, kā arī problēmas, ko rada dažādi tūrisma veidi, ir līdzīgas. No plānošanas viedokļa tie ir vieta, ietekmes uz vidi veids un apjoms, ko nosaka tūrisma aktivitāte vai apmeklējuma mērķis.
Tūrisma plānošana var tikt iedalīta 3 plānošanas stadijās:
1) izpēte un analīze;
2) esošo un plānoto tūrisma pasākumu atbilstības novērtējums sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aizsardzības mērķiem;
3) attīstības kontroles sistēmas izstrāde.
…
