Zviedrijas pašvaldības lielākoties orientējas uz veselības aprūpi un tikai tad izglītības jomā, to parāda „Swedish Local Government” sarakstītā grāmata. Mums ir pretēji, manuprāt, mēs lielu balstu liekam tieši izglītības jomā, lai varētu pilnvērtīgi strādāt kādā attiecīgā nozarē, taču tajā pašā laikā tiek samazinātas skolas un budžeta vietas. Līdz ar to ir grūti spriest pašvaldību pozīciju attiecīgi uz izglītošanos. Kur paliek nauda, kas ir atvēlēta izglītības sfērai, ja tiek slēgtas skolas?
Pašvaldību attīstības iespējas ir lielas gan tūrismā, gan uzņēmējdarbībā, gan izglītībā, gan lauksaimniecībā un citās sfērās, tikai nepieciešams pareizs budžeta sadalījums un pašvaldībām nepieciešams veidot daudz saturīgākus, pamatotākus budžeta piesaistīšanas projektus. Kā arī nepieciešams zināt konkrētu sfēru uz ko pašvaldība (reģions) tiecās, lai tiktu veicināta reģionu attīstība kaut vai sākotnēji tikai vienā sfērā. Lai kaut kas attīstītos ir jāsāk ar pašu mazumiņu, nevarētu arī teikt, ka pašvaldības nav attīstītas, taču tās nav pietiekamā līmenī, jo daudzi reģionu iedzīvotāji sūdzas par pilsētu līmeni un tās attīstības iespējām. Lai kaut kas notiktu pašvaldībām sākotnēji būtu arī jāuzklausa iedzīvotāju vēlmes, jo reģionu pašvaldības darbojas iedzīvotāju interesēs un labklājībā.
Manuprāt, reģioniem būtu vairāk jāsliecas uz Eiropas fondu piesaistīšanu, tiekties atgūt aizbraucējus atpakaļ no ārzemēm, attīstīt vēl vairāk uzņēmējdarbību gan mazos, gan arī lielos uzņēmumus, kas veicina arī IKP palielināšanos un veicina arī darbavietu palielināšanos. Šie visi minētie faktori veicinātu Latvijas reģionu (pašvaldību) attīstību un viņi varētu ieņemt arī stabilu lomu Latvijā, gan arī Eiropas savienībā.
…
