Eseja par latviešiem

Kad biju maza, es domāju, ka pasaule nav ļauna – man apkārt ir tikai labi cilvēki un viņu mērķi ir augsti un cēli. Šodien – aizvien no jauna pārliecinos, ka kļūdījos, tāpēc vēlos runāt par „cilvēku” un tām garīgajām vērtībām, ko viņš iemanto! Man blakus ikdienas stāv sevis nicinātāji, līdzcilvēki un augstākie jeb ideālie.
Tie pirmie ir tie, uz kuru visaugstākajiem mērķiem un cerībām mēs nolūkojamies tikai ar grūti uzturamu nopietnību. Šis cilvēks ir apstākļu produkts, brīnišķīga mašīna bez jebkādas brīvības un atbildības – kā augstākajās spējās, tā visvienkāršākajā darbībā – ne vairāk un ne mazāk.…