Etniskums un identitāte

Etniskums vai tomēr identitāte?
Barts uzsver, ka īpašās „kultūras iezīmes” nav pietiekamas, lai radītu etniskumu, un mēģina veidot vispārēju etnisku modeli, kas koncentrējas uz etnisko grupu robežām. Viņš raksta par faktu, ka cilvēku un informācijas plūsma pāri etnisko grupu robežām notiek patstāvīgi, tomēr robežas tik un tā saglabājas ilglaicīgi, jo tām ir sociāla nozīme.(..) Barts sava etniskuma modelī uzsver sociālo procesu, kas parāda starpetniskās attiecības kā dinamiskas un mainīgas, kā situācijas diktētas izvēles objektu, par kuru var vienoties. (Ēriksens, 2010, 243)
Daudzi mūsdienu nacionālisma un identitātes teoriju autori, kas raksta sociālā konstrukcionisma paradigmā un ir ietekmējušies no valodas filozofijas un no poststrukurālisma idejām, piemēram, Ēriks Hobsbaums, Stjuarts Hols u.c. analizē nacionālo identitāti kā diskursīvu konstrukciju, proti, viņi reflektē par identitāti ciešā saiknē ar diskursa jēdzienu, skaidro nacionālo identitāti caur diskursa analīzes un izpratnes prizmu. Šo autoru skatījumā identitātes saturu piepilda mainīgu nozīmju kopumi, kas padara identitātes daudzskaitlīgākas un patstāvīgi mainīgas.(Bela, Zepa, 2012, 11).
Mainoties pasaules ideālam, cilvēku kultūrām un citām lietām mainās arī identitāte. Tu vari būt latvietis, bet neviens tev sirdī neliedz justies kā citas valsts piederīgajam. Identitāte mainās mums līdzi. Savukārt etniskā piederīga, manuprāt, ir daudz pastāvīgāka u8n nemainīgāka.
…