Konsulārās pārstāvniecības ir neaizskaramas, ciktāl to paredz VK 63 31.p. Uzņemošās valsts varas pārstāvji nedrīkst ieiet konsulārās mītnes tajā daļā, kas tiek izmantota tikai konsulārās pārstāvniecības darbam, citādi ka ar konsulārās pārstāvniecības vadītāja vai viņa nozīmētas personas atļauju. Konsulārās pārstāvniecības vadītāja atļauja tiek uzskatīta par iegūtu ugunsgrēka vai citas nelaimes gadījumā, kas pieprasa ātru aizsargājošu rīcību. Konsulāro mītni nedrīkst izmantot jebkurā nesavienojamā veidā ar konsulāro funkciju veikšanu (bet var izvietot ēkā arī citas institūcijas un birojus, kas ar to nav saistīti).
Uzņemošajai valstij ir īpašs pienākums aizsargāt konsulāro mītni. Uzņemošajai valstij ir arī pienākums noskaidrot personas, kura izdarījusi NN, viedokli, vai ziņot attiecīgās personas pilsonības konsulārajai pārstāvniecībai – uzņemošā valsts nedrīkst indivīdu neinformēt par šādām tiesībām (Le Grand lieta).
Neaizskaramība attiecas uz visu konsulāro īpašumu, arhīviem, konsula mītni, pastu un transportu, bet ar ierobežojumiem salīdzinājumā ar diplomātiskajām privilēģijām un imunitāti.
Konsulāro aģentu un viņu ģimenes locekļu imunitāte ir salīdzinoši ierobežotāka (goda konsulu ģimenes locekļiem nav imunitātes). Viņi nav pakļauti arestam, izņemot par smagiem noziegumiem (ja pret personu ierosināts kriminālprocess, tai jāierodas pie kompetentās varas). Var arī uzaicināt par liecinieku.
Ir arī ierobežota civilā un administratīvā atbildība – atbilstoši konsulārā dienesta specifikai. Administratīvā atbildība neiestājas, pildot konsula funkcijas. Civilā atbildība var būt attiecībā uz civilprasību:
1) kura izriet no līguma, kuru noslēgusi konsulārā amatpersona vai konsulārais kalpotājs un saskaņā ar kuru viņi tieši vai netieši nav uzņēmušies saistības, kā nosūtošās valsts aģenti; vai
2) kuru cēlusi trešā puse par kaitējumu, kas radies no uzņemošajā valstī notikuša nelaimes gadījuma, un kam par cēloni bijis transportlīdzeklis, kuģis vai lidmašīna.
Konsulāro aģentu imunitāte ir funkcionāla – bauda imunitāti saistībā ar funkciju veikšanu. Privilēģijas un imunitāte sākas līdz ar iebraukšanu valstī vai amata ieņemšanu.
Šobrīd pastāv tendence apvienot diplomātisko un konsulāros dienestus, jo bieži vienas un tās pašas personas pilda abu veidu attiecīgās funkcijas. Tad, ja persona ir gan konsuls, gan diplomāts, tā bauda augstāko imunitātes un privilēģiju līmeni, proti, diplomātisko imunitāti.
VK 63 ir papildprotokols par obligāto strīdu izšķiršanu ANO ST – attiecas uz pusēm, kas tam pievienojušās.
…
