Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:804822
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Latvijas Republikas Satversmes projekts    4
  Latvijas valsts suverēnas varas subjekts pēc Latvijas Republikas Satversmes 2.panta    5
  Referenduma veidi Latvijas Republikas Satversmē    6
  Demokrātijas pamatjēdziens    7
  Satversmes grozījumi    8
  Nobeigums    10
Darba fragmentsAizvērt

Aprakstot Satversmes projekta rakstu, secinām, ka Satversmes projekta pašos pirmajos pantos atrodas demokrātisma un suverenitātes principi. Un tie ir:
„1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”

Šie paši principi ir atrodami jau “deklarācijā par Latvijas valsti” (Pieņemta Satversmes Sapulcē 27. maijā 1920.g.), tātad tie nav tikai projekta principi, bet jau atzīti un galīgi pieņemti principi, uz kuriem jau uzbūvēta mūsu pastāvošā pagaidu konstitūcija.
Tautas piedalīšanās likumdošanā var parādīties divējādi: likumu ierosināšanā, un likumprojektu nobalsošanā. Kas attiecas uz likumprojektu izstrādāšanu, tad sabiedrība pati tur gan var ņemt neformālu dalību dažādos veidos ( sapulcēs, presē ). Likuma ierosināšanas tiesības tautai, tā sauktā tautas iniciatīva, mūsu projektā ir paredzēta 76.p.: “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu satversmes grozījumu projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.” Te mums jāatzīmē: 1) iniciatīvas tiesības apmērs pēc satura, un 2) pilsoņu skaits, kāds ir vajadzīgs, lai iniciatīvas tiesības realizētu. Tautas iniciatīvas tiesības, pēc mūsu projekta, attiecas tikai uz Satversmes, t.i. konstitūcijas likumiem, bet ne uz likumiem vispār, ne uz tā sauktajiem vienkāršajiem jeb parastajiem likumiem.
Otrējādi tautas līdzdalība likumdošanā var izteikties tautas nobalsošanā jeb referendumā. Līdzšinējie parastie referenduma veidi ir divi: obligātais un fakultatīvais; pie tam parasti abi šie referenduma veidi darbojas blakus tādējādi, ka obligātais jāliek uz tautas nobalsošanu, turpretim vienkāršo likumu projekti tiek nodoti tautas nobalsošanai tikai tad, ja tauta pati konstitūcijā noteiktā kārtībā ir izteikusi tādu savu vēlēšanos.
Visvairāk cīņu Satversmes Sapulcē un visvairāk intereses sabiedrībā laikam gan izsaucis projektējamais valsts prezidenta amats. Tagad mums nav atsevišķa valsts prezidenta, viņa funkcijas sekmīgi izpilda Satversmes Sapulces prezidents un mūsu politiskais aparāts darbojas labi. Šķiet, nebija iemesla šaubīties par to, ka Saeimas prezidents neizpildīs šīs funkcijas tikpat labi. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1140053
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties