Andreja Upīša romāns "Sieviete"

Romāns "Sieviete", kas nāca klajā 1910.gadā, latviešu literatūrā bija pirmreizīga parādība. Pirmām kārtām tematiski – pievēršanās attiecībām starp sievieti un vīrieti un no tām izrietošai sievietes psiholoģijai sabiedrībā izraisīja plašu diskusiju. "Sieviete" kļuva par vienu no lasītākajiem sava laika Andreja Upīša darbiem. Savukārt kritikā tas tika atzīmēts kā latviešu literatūrā novatorisks romāns, kas balansē uz reālisma un naturālisma robežas.
Par ko tad īsi ir šis darbs? Mariannas kundzes pansijā mitinās jautra četru vecpuišu kompānija, kas savu dzīvi vada bezbēdīgā uzdzīvē. Tie ir - Apse, Grīns, Grundulis un Pūpols – ir tā saucamā inteliģence. Par viņu iekāres objektu kļūst arī pie sava brāļa atbraukusī Elza. Tā kā Elzas un viena no pansijas iemītnieka Pūpola tēvs ir smagi slims, viņa ir atbraukusi uz pilsētu pēc ārsta. Diemžēl uzraksta māte, ka ārsts vairs nav nepieciešams, tēvs ir miris. Pēc pāris nedēļām nomirst arī māte. Atbraucot uz pilsētu, Elza redz, kā dzīvo viņas brālis, kādi ir viņa draugi. Pansijas iemītnieki cenšas viņu apglaimot un iekārot. Tomēr pazemota un pievilta, Elza nolemj slepus atriebt pāridarītājiem. Viņa aukstasinīgi cenšas izputināt un visādā iznīcināt vīriešu, kas ir viņai apkārt, pierādot, ka viņa spēj būt varena.…