Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:800941
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  SATURS    2
1.  BALTIJAS JŪRA    3
2.  EKOLOĢISKĀ SITUĀCIJA BALTIJAS JŪRĀ    4
2.1.  EIROFIKĀCIJA    4
2.2.  IECEĻOTĀJSUGAS    5
2.3.  OTRĀ PASAULES KARA SEKAS    5
2.4.  CITI PIESĀRŅOJUMA AVOTI    6
  DAŽI FAKTI    7
  IZMANTOTIE AVOTI    8
Darba fragmentsAizvērt

Baltijas jūra ar kopējo platību 415,266 tūkstoši kvadrātkilometri ir uz Zemes jaunākā jūra – tā radusies ledum pirms 13 000 gadu atkāpjoties, kušanas ūdeņi izskaloja jūras gultni – tas izskaidro jūras relatīvo seklumu. Ņemot vērā plašo baseinu, ko veido upes, kas savus ūdeņus nes Baltijas jūrai – tie ir aptuveni 1,7 miljoni kvadrātkilometru –, pati Baltijas jūra ir kā liela upe. Baltijas jūra ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām. Tikai īpašas augu un dzīvnieku sugas ir spējušas pielāgoties dzīvei šādā vidē. Pilnīga ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru norisinās vien vairāku gadu desmitu laikā. Tāpēc Baltijas jūra ir ārkārtīgi jutīga pret cilvēku darbību, kas risinās ne tikai jūrā un tās tuvumā, bet arī visu Baltijas jūrā ietekošo upju baseinos, un tos apdzīvo 85 miljoni cilvēku.
Savas, salīdzinoši īsās, dzīves laikā Baltijas jūra vairākkārt ir zaudējusi pieeju Atlantijas okeānam un pašlaik uzskatāma par tipisku iekškontinentālu jūru. Salīdzinājumam – Vidusjūra ir vairākus miljonus gadu veca.
Baltijas jūras īpatnību dēļ to vieglāk aprakstīt nevis ar to, kas tā ir, bet gan – kas tā nav. Proti, tā nav tik sāļa kā okeāns, tajā nav tādas bioloģiskās daudzveidības, kāda ir Ziemeļjūrā vai kādā no tropu jūrām ar dažnedažādām radībām. Krasi atšķiras ne tikai vertikālie ūdens slāņi, bet vide dažādās jūras vietās. Baltijas jūra pie Kategata šauruma, salīdzinot ar Botnijas līci, ir kā diena pret nakti.
Tajā pašā laikā Baltijas jūra ir arī viena no saldākajām jūrām pasaulē (saldāka ir tikai Melnā jūra) – tā vienlaikus ir priekšrocība un posts. Priekšrocība tāpēc, ka šeit ir attīstījušās zivju sugas, kas citur nav sastopamas, piemēram, Baltijas siļķe, kas atšķiras no savas Atlantijas radinieces. Tāpat Baltijas jūras ekosistēmai ir spējušas pielāgoties sugas, kas citkārt dzīvo tikai saldūdenī.
Taču sāļuma faktors ietekmē arī ūdens kvalitāti. Situāciju vēl vairāk pastiprina jūras relatīvais seklums, kā arī mazā ūdensapmaiņa ar okeānu un Ziemeļjūru. Pētnieki norāda, ka līdz pagājušā gadsimta 80.gadiem svaiga sālsūdens vilnis no Ziemeļjūras ieplūda vidēji reizi 4–5 gados, savukārt tagad tas notiek vien aptuveni reizi desmit gados. Lai Baltijas jūras ūdens pilnībā nomainītos, ir nepieciešami aptuveni 25 gadi.
Mazā ūdensapmaiņa veicina arī ūdeņu noslāņošanos – sāļākais ūdens nogulsnējas dzelmē, un lielāka blīvuma dēļ tur ir mazāk skābekļa, tāpēc dziļumos mīt lielākoties tikai dažādas baktērijas, kas pārtiek no organiskajām nogulsnēm. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1134187
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties