Vidusskolēnu un studentu naudas tērēšanas paradumi

Secinājumi un priekšlikumi
Vispārīgie pētījumi par Latvijas skolēnu un studentu zināšanām par naudu un naudas tērēšanas paradumiem rāda, ka:
• Latvijas vidusskolēni un studenti neplāno savu personīgo budžetu;
• Vidusskolēniem un studentiem trūkst zināšanu un prasmes rīkoties ar naudu;
• Latvijas studenti pārsvarā veic uzkrājumus, bet skolēni nemēdz krāt naudu.

Darba praktiskajā daļā iegūtas šādas atziņas:
1. Studenti prot rīkoties ar savu naudu labāk, nekā vidusskolēni, jo 94% aptaujāto studentu plāno savu personīgo budžetu, bet no aptaujātajiem skolēniem tikai 40% plāno savu budžetu;
2. 90% aptaujāto vidusskolēnu un 86% aptaujāto studentu ir finansiāli atkarīgi no vecākiem, jo lielākā daļa saņem no tiem kabatas naudu; 72% aptaujāto vidusskolēnu un 55% studentu kabatas naudas apjoms ir līdz Ls 10 nedēļā.
3. 76% vidusskolēnu nedēļā pārtikai atvēl Ls 1 – 5, bet 50% no aptaujātajiem studentiem iztērē vairāk – Ls 5 – 10 nedēļā.
4. 48% aptaujāto skolēnu un 51% aptaujāto studentu izklaidēm nedēļā tērē līdz Ls 5.
5. 58% aptaujāto vidusskolēnu naudas tērēšana ir spontāna, bet 67% aptaujāto studentu naudas tērēšana ir plānota.
6. 64% aptaujāto vidusskolēnu un 94% aptaujāto studentu uzskata, ka savu naudu tērē lietderīgi.
Darba ievadā izvirzītā hipotēze nepierādījās, jo lielākā daļa aptaujāto Jelgavas 1. ģimnāzijas vidusskolēnu (54%) un LLU studentu (91%) visvairāk naudas tērē pārtikai, nevis izklaidei.
…