Jāņa Klīdzēja romāna "Cilvēka bērns" pedagoģiskā analīze

Pats labākais un uzticamākais Boņuka draugs – Žiks. Tāda uzticība pret dzīvnieciņu, kā Boņukam pret Žiku ir retums. Atceros, kad manai māsai bija kaķis, kuru mans krustdēls ļoti mīlēja, viņš bija vienīgais patiesais draugs. Kad notika nelaime un kaķīti nobrauca, mans krustdēls, būdams jau 14 gadus vecs pusaudzis, neslēpa savas bēdas un raudāja, jo tas bija viņa mīlulis un draugs, kurš bija gājis bojā. Pēc vairākiem mēnešiem māsa pieņēma jaunu kaķīti, bet pret to krustdēlam tik izteiktas emocionālās pieķeršanās nav gandrīz vispār. Darbā ar bērniem šo situāciju varētu izmantot, parādot to, ka dzīvnieciņš nav tikai mīlulis, bet tas var būt arī labs draugs. Cieņa pret dzīvniekiem kā pret sev līdzīgiem.

No šīs grāmatas var daudz ko mācīties gan pieaugušie, gan bērni. Būtībā grāmatā viss ir aprakstīts skatoties no bērna viedokļa. Patiesībā, arī es šo to iemācījos no jauna, ko biju sen aizmirsusi, piemēram, vērot dabu, ko ikdienas steigā pat nepamanu. Šeit ir ļoti daudz tādu situāciju, kuras var izmantot darbā ar bērniem, šī grāmata ir tik pamācoša un gaiša, ka domāju, ka Boņuks ir labs piemērs bērniem. Grāmata arī sniedz mums iespēju izprast bērna pasauli un atcerēties savu bērnību.

…