Lai raksturotu režģa sarežģītību, nosaka atomu skaitu uz vienu kristāliskā režģa elementāršūnu. Tilpumā centrēta kuba šūnai pieder tikai 2 atomi, jo 8 atomi, kas atrodas kuba virsotnēs vienlaicīgi pieder vēl 7 blakus esošām elementāršūnām. Tādējādi elementāršūnai no šiem 8 pieder tikai viens atoms un šūnas centrā esošais atoms, tātad kopā 2 elektroni.
Skaldnēs centrēta kuba šūnai pieder 4 atomi – viens atoms no virsotnēs izvietotajiem atomiem un trīs atomi no skaldnēs izvietotajiem, jo tie vienlaicīgi pieder 2 blakus esošām elementāršūnām.
Atomu izvietojuma blīvumu kristāliskajā režģī raksturo koordinācijas skaitlis – katram atomam tuvāko vienādos attālumos izvietoto kaimiņu atomu skaits. Jo lielāks ir koordinācijas skaitlis, jo lielāks atomu pakojuma blīvums.[1(11)]
1.3. Saites. Saišu veidi kristālos
Starp joniem un valences elektroniem veidojas elektrostatiski pievilkšanas spēki un šādu saistību sauc par metālisko saiti.
Starp atomiem pastāv vienlaicīgi pievilkšanās un atgrūšanās spēki. Atomu tuvināšanās vai attālināšanās var notikt tikai veicot zināmu darbu, lai pārvarētu atomu(jonu) savstarpējās pievilkšanās vai atgrūšanās spēkus. Atomi izvietojas tādā attālumā, lai to mijiedarbības spēks F būtu minimāls. Šim stāvoklim atbilst līdzsvara attālums d0. Šādam attālumam atbilst minimālā saites enerģija, kas padara kristālu termodinamiski stabilu. …
