Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:791786
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis    5
3.  Noteikumi jūras resursu izmantošanā    8
4.  6 fakti par jūras svarīgumu un aizsardzību    9
5.  Secinājumi    11
6.  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Lai arī es uzskatu, ka valstis pievērš ļoti lielu uzmanību Baltijas jūrai, tomēr dzirdu, ka tomēr tik labi, kā gribētos gan neiet - Pasaules Dabas fonds (WWF) veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras no Baltijas reģiona valstīm visvairāk rūpējas par Baltijas jūras vides saglabāšanu. Visaugstāko novērtējumu saņēmusi Vācija. Apmierinošs novērtējums ir arī Dānijai, Latvijai un Lietuvai, savukārt Igaunija ir ierindota to valstu vidū, kas par Baltijas jūras aizsardzību faktiski nedomā. WWF pētījums liecina, ka arī Krievija, Polija, Zviedrija un Somija slikti pilda starptautiskās vienošanās par Baltijas jūras aizsardzību. Fonda eksperti brīdinājuši, ka Baltijas jūras ūdeņi uz ziemeļiem no Vācijas draud pārvērsties par "mirušu zonu" - uz virsmas ūdens gan izskatās normāls, bet jūras dibenā vairs nav palicis tikpat kā nekādas dzīvības. Aptuveni sestajā daļā jūras platības, kur agrāk bija sastopama normāla jūras flora un fauna, tagad zied tikai aļģes. Sevišķi uztrauc tas, ka pēdējos desmit gados toksisko aļģu savairošanās gadījumi, šķiet, kļūst biežāki un intensīvāki tieši Rīgas līcī. Taču Eiropas Savienībā šo jautājumu vēl iespējams regulēt, bet grūtāk to risināt ar Krieviju un Baltkrieviju, no kurām Baltijas jūrā arī nonāk piesārņoti ūdeņi.
Pastāv uzskats, ka jūras ekoloģijai vajadzētu būt tādai, kāda tā sateces baseinā bija pirms masveida ķimizācijas un pirms industrializētas zvejas sākšanās. Tas varētu būt 50. gadu vidus. Tātad ir vajadzīgi environmental objectives (vides mērķi), kuri tiek arī izstrādāti. Pārsteidzoši ir arī tas, ka Rīgas līcī fosfora koncentrācijas, par spīti ieguldījumiem attīrīšanas iekārtās, pat nedaudz pieaugušas – atbrīvojušās iekšējās rezerves. Turpretim slāpekļa koncentrācija pēdējos desmit gados samazinājusies – to «paveikusi» lauksaimniecības lejupslīde un daži sausie gadi.
Latvijai pieder arī 500 km smilšainu pludmaļu. Tādas bagātības nav nevienai citai Baltijas valstij. Nevienai. Nemaz nerunājot par ostām un zivju bagātību. Ja jūras vides novērojumiem līdzekļi burtiski jāsavāc ar cepuri rokā, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar prioritātēm.


Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1318988
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties