BĒTHOVENS
Kad Bēthovens bija 34 gadus vecs, Napoleons atteicās no Lielās Franču revolūcijas ideāliem, un pasludināja sevi par imperātoru. Tādējādi Bēthovens atteicies no ieceres veltīt viņam savu trešo simfoniju, kuru sāka rakstīt Heiligenstadtē. Komponists paskaidroja. “Viņš arī ir parasts cilvēks. Napoleons, tagad viņš mīdīs kājām visas cilvēktiesības un kļūt par tirānu." Bēthovena popularitāte bija tik liela, ka pēc Napoleona sakāves, kad tika apspiesta visa brīvdomība, valdība neuzdrošinājās aizskart viņu.
Kurluma dēļ, Bēthovens kļuva noslēgts un drūms, reti izgāja no mājas. Bet šajā grūtajā dzīves periodā, kad komponists bija gandrīz zaudējis skaņu uztveri, viņš rada vienu pēc otra daudzus no saviem slavenākajiem darbiem. Tajā pašā laikā Bēthovens raksta savu vienīgo operu "Fidelio", kas attiecas pie operas žanra "šausmas un glābšanās." Panākumus "Fidelio" guva tikai 1814, kad opera pirmo reizi tika iestudēta Vīnē, tad Prāgā, kur viņu diriģēja slavenais vācu komponists Vēbers, un beidzot Berlīnē. Neilgi pirms savas nāves Bēthovens pasniedza "Fidelio“ manuskriptu savam draugam un sekretāram Šindleram ar vārdiem: "Tas ir mana gara bērns, kas nāc pasaulē stiprākās mokas nekā citi, un deva man vislielākās skumjas. Tāpēc tas man ir dārgākais no viesiem...."
…
