Starptautiskās tirdzniecības teorijas

Mūsdienās ir zināmas vairākas tirdzniecības toerijas, katrai no tām bija savi aizstāvji un katra no tām bija aktuālā noteiktā laika periodā.
Būtībā var apgalvot, ka ekonomika kā zinātne sāka veidoties līdz ar Ādama Smita publicēto grāmatu 1776. gadā ar nosaukumu „Nāciju labklājība”. Turklāt 17. un 18. gs. dažu vīriešu grupa sarakstīja daudz eseju un pamfletus pat starptautisko tirdzniecību. Mūsdienās šo vīriešu grupu uzskatus sauc par merkantīlismu. Šīs teorijas būtība slēpjas atziņā, ka, lai valsts varētu kļūt spēcīga un bagāta, tai ir nepieciešams vairāk preču eksportēt nekā importēt. Jo vairāk sudraba un zelta valstij piederēja, jo bagātāka un spēcīgāka tā bija. Tādējādi tika uzskatīts, ka valdībai ir jādara viss iespējamais, lai stimulētu eksportu un pēc iespējas vairāk ierobežotu importu. Merkantīlisti noteica valsts labklājību pēc cēlo metālu daudzuma, kas pieder tai. Savukārt mūsdienās valsts labklājība tiek noteikta pēc iedzīvotāju, dabīgajiem u.c. resursiem, kas ir pieejami produktu un pakalpojumu ražošanai. Jo vairāk valstij pieder noderīgu resursu, jo lielāka ir tās produktu un pakalpojumu plūsma, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības un jo augstāks dzīves līmenis ir valstī. Jebkurā gadījumā merkantīlisti atbalstīja stingru valdības kontroli visās ekonomiskajās aktivitātēs un sludināja ekonomisko nacionālismu, jo viņi ticēja, ka valsts spēja gūt labumu no tirdzniecības tikai un vienīgi no citu nāciju izdevumiem.
…