Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:788578
 
Vērtējums:
Publicēts: 30.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 14 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Ievads    4
1.  Nedzirdīgo un vājdzirdīgo cilvēku situācija Latvijā    5
1.1  Izglītības iespējas cilvēkiem ar dzirdes problēmām    6
1.2  Informācijas pieejamība cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti    8
1.3  Nedzirdīgo nodarbinātības problēmas    9
2.  Dzirdes traucējumu iemesli    12
3.  Zīmju valoda    13
4.  Komunikācija ar nedzirdīgiem cilvēkiem    14
5.  Nedzirdīgo biedrību rašanās Latvijā    16
6.  Interviju analīze    18
6.1  Sabiedrības attieksme pret nedzirdīgajiem cilvēkiem Latvijā    18
6.2  Valsts palīdzība dzirdes invalīdu integrācijai sabiedrībā    19
6.3  Latvijas Nedzirdīgo savienības palīdzība dzirdes invalīdiem    20
6.4  Izglītības un darba iespējas cilvēkiem ar dzirdes problēmām    21
6.5  Nākotnes perspektīvas    22
7.  Anketēšanas rezultāti un to analīze    23
  Secinājumi    29
  Izmantoto avotu saraksts    30
  Pielikumi    31
Darba fragmentsAizvērt

Ievads

Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir ,,Cilvēki ar dzirdes problēmām Latvijas sabiedrībā.” Darba tēmas izvēlē palīdzēja tas, ka darba autoram ir interese par to mūsu sabiedrības daļu, kas kāda iemesla dēļ ir kļuvusi par minoritāti sabiedrībā. Šoreiz tie ir cilvēki, kuri par minoritāti ir kļuvuši savas veselības problēmu dēļ.
Cilvēkus ar dzirdes problēmām iedala vairākās grupās: niecīgi dzirdes traucējumi, viegla vājdzirdība, vidēja vājdzirdība, smaga vājdzirdība, kā arī nedzirdība, kad cilvēks nekādas apkārtējās skaņas nespēj sadzirdēt. Darba autors savā darbā vairāk pievērsīs uzmanību tiem dzirdes invalīdiem, kuriem ir vai nu smaga vājdzirdība, vai nu nedzirdība.
Nedzirdība nav īpaši pamanāma apkārtējo vidū, tādēļ mēs bieži vien arī aizmirstam, ka tādi cilvēki pastāv mūsu valstī. Šī darba gaitā darba autors mēģinās pierādīt to, ka nedzirdīgie spēj tikpat daudz kā mēs un ka tiem ir tikpat lielas tiesības uz pilnvērtīgu sabiedrisko dzīvi, kā pārējiem šīs valsts iedzīvotājiem. Šajā darbā autors pievērsīsies tam, kā nedzirdīgie komunicē, kāda ir viņu situācija Latvijā, kā arī citiem jautājumiem, kas saistās ar cilvēkiem ar dzirdes problēmām.
Darba mērķis:
Izpētīt problēmas, ar kurām sastopas cilvēki ar dzirdes problēmām.
Darba uzdevumi:
iepazīties ar LR likumdošanu, kas attiecas uz cilvēkiem ar dzirdes problēmām,
iepazīties ar Latvijas nedzirdīgo biedrībām,
izpētīt dzirdīgo attieksmi pret nedzirdīgajiem,
iepazīties ar zīmju valodu,
raksturot nedzirdīgo situāciju dzirdīgo sabiedrībā,
intervēt cilvēkus ar dzirdes problēmām,
anketēt dzirdīgos cilvēkus.
Hipotēze:
Cilvēki ar dzirdes problēmām Latvijā tiek diskriminēti.
Pētījuma metodes:
informācijas studēšana,
intervēšana,
cilvēku intervēšana, kas strādā ar nedzirdīgajiem,
anketēšana,
informācijas analīze.
Darba struktūra: darbs sastāv no 30 lapām- no ievada, 8 nodaļām, 7 apakšnodaļām, secinājumiem,16 izmantoto informācijas avotu vienībām un 6 pielikumiem. Darbā ir 1 tabula un 8attēli.
1. Nedzirdīgo un vājdzirdīgo cilvēku situācija Latvijā


Latvijā maz tiek runāts par cilvēkiem ar dzirdes problēmām. Apkārtējā sabiedrībā tas notiek tik reti, ka bieži vien mēs par šo sabiedrības minoritāti valstī aizmirstam un izslēdzam to no domāšanas. Lai pierādītu dotā zinātniski pētnieciskās darba tēmas aktualitāti, tika noskaidrota informācija par to, cik Latvijā ir cilvēku ar dzirdes problēmām. Pēc socioloģijas maģistres Kristas Garkalnes sniegtās informācijas tika noskaidrots, ka Latvijā oficiāli reģistrēti apmēram 2000 pilnībā nedzirdīgu cilvēku un ap 30 000 cilvēku ar dzirdes traucējumiem.[9.] Pēc sniegtās informācijas ik gadu 150 bērniem tiek diagnosticēti dzirdes traucējumi, kas ar katru gadu palielinās. Sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pašlaik nodrošina sociālās rehabilitācijas centri, kas atrodas Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Rēzeknē, Pļaviņās un Smiltenē ( skatīt pielikumā Nr. 6) Pēc valsts sociālās izglītības centra informācijas tika iegūta precīzāka informācija par to, kā ik gadu mainās konstatēto cilvēku ar dzirdes problēmām skaits.[11.] Šo informāciju kādā no savām prezentācijām sniedza VSIC direktors G. Vasiļevskis.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties